Banku analītiķi: Liela ekonomiskā krīze nav gaidāma, tomēr ekonomikas attīstību noteiks kara ilgums un mērogs (2)

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka gada sākums ekonomikā būs pietiekami veiksmīgs, jo atkal nostrādās bāzes efekts, un to apliecina mazumtirdzniecības pieaugums janvārī par 15,6%. Vienlaikus iedzīvotāju noskaņojumu jau ir ietekmējusi augstā inflācija, bet karš Ukrainā ir nodzēsis visas līdzšinējās prognozes. Ja iepriekš "SEB banka" šogad prognozēja izaugsmi 4,6% apmērā, tad šobrīd izteikt konkrētas prognozes esot gandrīz neiespējami.

Pēc Gašpuita domām, vispārēja ekonomikas krīze, visticamāk, nav gaidāma, bet konkrēti ārkārtas risinājumi, iespējams, Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā tiks iedarbināti, piemēram, lai kontrolētu enerģijas tirgu.

"Tas būs nepieciešams, lai stabilizētu negatīvos riskus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Visticamāk, ka tiks pastiprināti stimuli un atbalsts, lai izvairītos no negatīvās sankciju ietekmes. Tādēļ svarīgs būs iedzīvotāju noskaņojums un patēriņa aktivitāte, kas varētu turpināt pieaugt salīdzinoši labā tempā," pauž Gašpuitis.

Sarežģītākā situācijā būs eksportētāji uz NVS valstīm, īpaši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgos, brīdina ekonomists. Būšot nepieciešams laiks, gan lai pielāgotos jaunajām sankcijām un ekonomiskajiem apstākļiem, gan lai atrastu jaunus tirgus. Savukārt Rietumu virzienā eksports varētu saglabāt labus izaugsmes tempus, bet ES fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots, prognozē Gašpuitis.

Viņš norāda, ka būtisks bezdarba pieaugums nav gaidāms, jo pieprasījums pēc darbiniekiem ir augošs, bet sektorāli, piemēram, tranzītā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšsektoros, tas var īslaicīgi pieaugt.

"Tas, kādu vektoru uzņems ekonomikas attīstība, noteiks kara ilgums un mērogs.

Kara ietekme uz enerģijas tirgiem, sarežģījumiem piegādēs un tā tālākās perspektīvas būs redzamas gada otrajā pusē, kad varēs arī precīzāk novērtēt ekonomikas attīstību,"

uzskata Gašpuitis, piebilstot, ka šie nav ne pirmie, ne pēdējie sarežģījumi ekonomikā, un iestrādes līdzšinējo krīžu risināšanā labi noderēs arī pārvarot šos.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi, skaidro ekonomists. Piemēram, janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri palielinājās par 15,6%.

"Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022.gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku," atzīst Āboliņš.

Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, viņaprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības, un situācija ir ļoti mainīgu.

Latvijas ekonomiku šis karš varot ietekmēt no vairākām pusēm.

Pirmkārt, norāda Āboliņš, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk nekā 10% no Latvijas preču eksporta. Tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību.

Āboliņš prognozē, ka īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, savukārt turpmākajos mēnešos kāda daļa tirdzniecības iespējams atjaunosies, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt. Atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir būtisks tirgus, norāda ekonomists. Daļēji to var kompensēt ar jaunu noieta tirgus meklēšanu, tomēr eksporta sarukums uz Krieviju varētu samazināt Latvijas IKP par 1-1,5%, prognozē Āboliņš.

Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas, uzsver ekonomists. Šobrīd energoresursu piegādes Eiropai nav samazinājušās, taču naftas un dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti augstas.

Ja augstās dabasgāzes cenas Eiropā saglabāsies līdz vasarai, tad ir jārēķinās ar ievērojamu siltumenerģijas cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā, brīdina Āboliņš.

Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums, skaidro Āboliņš. Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Piemēram, Latvijai Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs kokapstrādes nozares izejvielu avots. Pārrāvumi resursu pieejamībā ietekmēšot ražošanas un piegādes ķēdes ne tikai Latvijā, un no kara Ukrainā varētu ciest arī Latvijas eksports uz Eiropas valstīm.

"Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām ir grūti novērtēt," piebilst Āboliņš.

Viņš atkārtoti uzsver, ka kara tālāko attīstību un tā risinājuma ir grūti prognozēt. Pie sliktākajiem scenārijiem nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd, viņaprāt, par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāte ar Ukrainu un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku, uzsver Āboliņš un piebilst, ka, lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka šogad spēcīgākais attīstības virzītājs būs iekšzemes pieprasījums, jo eksporta nozarēs pandēmijas radītā krīze ir daudz lielākā mērā pārvarēta vai tās vispār nebija. Esot sagaidāms spēcīgs devums no celtniecības puses, jo pērn tā bija viena no neveiksmīgākajām nozarēm ar kritumu par 6,1% - par spīti runām, ka tā tūlīt, tūlīt pārkarsīs.

Visas publicētās banku un valsts iestāžu prognozes gadu mijā paredzēja IKP pieaugumu šogad apmēram par 4%. Strautiņa ieskatā tas joprojām ir iespējams, ja vien tiks ātri pielikts punkts Krievijas iebrukumam Ukrainā, taču šobrīd visdrīzāk ir jārēķinās ar sliktāku rezultātu.

Strautiņš norāda, ka ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks Krievijai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi.

Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē.

"Dzīvojam bīstamākā pasaulē, tādēļ ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā," uzskata Strautiņš.

Viņš skaidro, ka šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju būs viena no trīs pasaules valstīm, kurām ir liegta pieeja SWIFT. Strautiņš piebilst, ka tas, iespējams, vēl nav stingrākais līmenis, jo ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju - tas padarītu norēķinus ar šo valsti gandrīz neiespējamus, kamēr atslēgšana no SWIFT esot tikai liels apgrūtinājums.

Strautiņš norāda, ka kara ietekmē tiks zaudēta liela daļa no Latvijas preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu - valūtu kursa kritums, sankcijas, atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu.

Apdraudēts ir arī tranzīts, bet esot liela neskaidrība par tūrismu - Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, tāpēc viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums ir, cik lielā mērā tas tiks pieļauts, norāda ekonomists.

"Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, un tā savukārt ir priekšrocība Baltijai," uzskata Strautiņš.

Viņš uzsver, ka karš ir papildu trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm.

Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir lielas eksportētājvalstis. Krievija piegādā 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma esot pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes.

Strautiņa ieskatā, vispārējā nedrošības sajūta var pasliktināt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, attiecīgi samazinot patēriņu un investīcijas. Tāpat varētu samazināties ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsma, jo pieaugs reģiona risku uztvere, lai arī faktiskais Baltijas drošības līmenis ir uzlabojies, jo Krievijas armijas kaujasspējas ir vājākas par gaidītajām, bet NATO alianse ir mobilizējusies aizsardzībai.

Strautiņš uzskata, ka fiskālā disciplīna pārskatāmā nākotnē nebūs prioritāte, tāpēc var rēķināties ar lielāku atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, kā arī lielākām investīcijām valsts drošības stiprināšanā.

Tāpat Strautiņš uzskata, ka vieglāka kļūs attīstībai un enerģētiskajai drošībai svarīgu jautājumu pieņemšana.

"Ja konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas "cietoksni" šajā reģionā. Atrašanās līdzās divām potenciāli agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara veiksmīgu Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai, tātad ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Šo statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli Aukstā kara laikā," pauž Strautiņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka "inflācijas "lielceļa laupītāju" izdarības tuvākajā laikā nerimsies, bet tas šobrīd ir zaudējis galvenā neģēļa statusu, īstens burlaks ir agresors Krievija un tās līdzskrējēja Baltkrievija un nākotne šobrīd zīmējas neskaidra un jauniem izaicinājumiem tautsaimniecībai pilna".

"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēs ne tikai šo valstu, bet arī daudzas citas ekonomikas. Krievija ir būtisks dažādu dabas resursu, it īpaši enerģijas - naftas un dabasgāzes, bet arī metālu un kviešu, piegādātājs pasaulē.

Jau šobrīd vērojams straujš globālo izejvielu cenu kāpums, kas nenoliedzami nozīmēs augstākas ražošanas izmaksas uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, prognozē ekonomiste.

Arī iedzīvotāju maciņi to diemžēl sajutīs, atzīst Buceniece. Augstās cenas, it īpaši par energoresusiem, ierobežos Latvijas un arī plašāk visas Eiropas reģiona ekonomikas aktivitāti. Sankcijas un gaidāmā Krievijas ekonomikas vājināšanās mazinās savstarpējo tirdzniecību ar Latvijas ekonomikai joprojām nozīmīgo tirdzniecības partneri.

Buceniece skaidro, ka nozares, kuras vairāk sadarbojas ar Krievijas partneriem ir vairumtirdzniecība, transports un loģistika, lauksaimniecība, kas pērk minerālmēslus, farmācija, kā arī kokapstrāde un metālapstrāde, kas abas no Krievijas gūst izejmateriālus. Esot gaidāms, ka atsevišķu šo nozaru uzņēmumu darbību sankcijas ietekmēs negatīvi.

Buceniecei pagaidām esot sarežģīti novērtēt kopējo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā gan augsto nenoteiktību, gan nepārtraukto notikumu attīstību.

"Skaidrs, ka ietekme būs un tā būs nelabvēlīga.

Taču pagaidām izskatās, ka Latvijas ekonomika noturēsies pie izaugsmes, lai gan augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts," prognozē Buceniece.