Rosina vēl četrus gadus saglabāt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu

Vienlaikus valdība uzdeva FM sadarbībā ar Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2022.gada 15.jūlijam izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai, nemazinot nodokļu slogu, attiecībā uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos.

FM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka Ministru kabineta apstiprinātie sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma vērtēšanas kritēriji 2020.gadā nav izpildīti.

2020.gadā plānotais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir izpildīts aptuveni par 50%, bet plānotais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumu apmērs ir izpildīts aptuveni par 65%.

Salīdzinot rezultatīvā rādītāja - sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumi budžetā ir sasnieguši vismaz 370 000 eiro - izpildi 2020.gadā un 2017.gadā, kad tika veikts pirmais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma izvērtējums, šis rezultatīvais rādītājs ir izpildīts ar lielāku rezultativitāti 2020.gadā, proti, 2017.gadā šis rezultatīvais rādītājs bija izpildīts aptuveni par 38%, bet 2020.gadā -aptuveni par 65%.

Savukārt, salīdzinot rezultatīvā rādītāja - sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir sasniedzis 7700 - izpildi 2020.gadā un 2017.gadā, šis rezultatīvais rādītājs ir izpildīts ar lielāku rezultativitāti 2020.gadā, proti, 2017.gadā šis rezultatīvais rādītājs bija izpildīts aptuveni par 35%, bet 2020.gadā - aptuveni par 50%.

Vienlaikus, izvērtējot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu laika periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam, tika izvērtēti arī citi nozīmīgi rezultatīvie rādītāji, piemēram, vai ir pieaudzis sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits, vai pieaudzis to sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits, kuri kļuvuši par sociāli apdrošinātām personām un citi.

Laika periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāji ievēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosacījumu un šajā periodā nav konstatēta algotā darba ienākuma transformācija par sezonas laukstrādnieku ienākumu. No 2018.gada līdz 2020.gadam ir pieaudzis sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits.

Šajā periodā ir pieaudzis to sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits, kuri kļuvuši par sociāli apdrošinātām personām likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē, kā arī ir pieaudzis sezonas laukstrādnieku ienākums, no kura tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vecuma pensijai, bet, ņemot vērā, ka šis ienākums ir ļoti mazs, sezonas laukstrādnieku gūtais ienākums neradīs tiem aprēķināto vecuma pensiju pieaugumu. Visā laika periodā kopš sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas, neviens sezonas laukstrādnieks nav brīvprātīgi pievienojies vecuma pensijas apdrošināšanai.

Dati arī liecina, ka katru gadu aizvien vairāk lauksaimnieku iesaistās šī nodokļa režīma izmantošanā un aizvien vairāk sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju tiek nodarbināti. Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, negatīvu ietekmi uz iespēju sasniegt izvirzīto kritēriju - 2020.gadā nodarbināti 7700 sezonas laukstrādnieku, radījusi gan vispārējā situācija lauksaimniecībā nodarbināto darba tirgū, gan augļkopības un dārzkopības kā nozares specifika, tostarp atkarība no laika apstākļiem un citiem riska faktoriem.

FM ziņojumā teikts, ka joprojām tikai 262 lauksaimnieki jeb 9% izmanto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu,

kaut gan pēc Zemkopības ministrijas vērtējuma to būtu jāizmanto vismaz 2852 lauksaimniekiem. Tādējādi nepieciešams minēto nozari pastiprināti uzraudzīt un informēt par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.

Tomēr sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma izvērtēšanas kritēriji un rādītāji liecina, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms mazina ēnu ekonomiku augļkopības un dārzkopības nozarē, kā arī būtiski samazina darba devējiem/ lauksaimniekiem administratīvo slogu sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā, secināts FM ziņojumā.

Vienlaikus FM, ņemot vērā sasniegto un nozares potenciālu, uzskata, ka nav pamata atbalstīt Zemkopības ministrijas izteikto priekšlikumus paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu tādos sezonas rakstura darbos kā akmeņu lasīšanā, sējumu ravēšanā, lopbarības sagatavošanā, lopu ganīšanā un ganību ierīkošanā, grāvju kopšanā un krūmu griešanā, meža stādīšanā, augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, lauksaimniecības produktu apstrādē un pārstrādē, kā arī tādas traktortehnikas un lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadīšanā, kuras izmanto augļkopības un dārzkopības darbos.

Tāpat FM neatbalsta Zemkopības ministrijas priekšlikumu palielināt no 65 dienām līdz 120 dienām periodu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumiem var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, ņemot vērā to, ka aktīvā sezona ilgst četrus mēnešus gadā - no jūnija līdz septembrim.

Ņemot vērā, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms ir ēnu ekonomiku mazinošs, kā arī samazina administratīvo slogu darba devējiem - lauksaimniekiem un citu nozīmīgu rezultatīvo rādītāju izpildē ir vērojamas pozitīvas tendences, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms, būtu jāsaglabā un atkārtoti jāvērtē ne ātrāk kā pēc četriem gadiem - 2025.gadā, ziņojumā iesaka FM.

Ziņojumā ieteikts 2025.gadā vērtēt šādus kritērijus - vai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumi budžetā 2024.gadā ir sasnieguši vismaz 370 000 eiro, vai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits 2024.gadā ir sasniedzis 7700, kā arī, vai 2024.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits pieaudzis par 15%.

FM ieskatā, būtu jāizvērtē iespēja šo režīmu modificēt un izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai, attiecinot to uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos.

Tādējādi Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir iekļauts uzdevums FM sadarbībā ar Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2022.gada 15.jūlijam izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai (nemazinot nodokļu slogu) attiecībā uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos, un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu informatīvā ziņojuma projektu.