Rīgas dome piektdien, 4.martā, nolēma izveidot vienoto atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem Kongresu namā.
Atbalsta centrs tiek veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.
Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, centrs tiks atvērts nākamnedēļ.
Tas darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā centralizēti tiks sniegti pašvaldības un valsts pakalpojumi, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas.
Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošinās sociālo palīdzību un ar izglītības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Šeit strādās pašvaldības sociālais darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī izglītības speciālists.
Sociālais darbinieks palīdzēs pieteikties pabalstiem un sociālās aprūpes nodrošināšanai, savukārt izglītības speciālists konsultēs par iespējām pieteikt bērnus skolās un bērnudārzos. Atbalsta centrā tiks izsniegtas arī pārtikas pakas.
Tāpat vienotajā atbalsts centrā darbosies Valsts robežsardze, kas apkopos informāciju par cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā.
Neatkarīgi no tā, kādā veidā cilvēks nokļuvis Latvijā - pats saviem spēkiem vai ar draugu un radu palīdzību - vienmēr pirmais solis ir par sevi paziņot robežsardzei. Centrā palīdzību varēs saņemt gan tie Ukrainas iedzīvotāji, kas jau robežsardzei paziņojuši par ierašanos Latvijā, gan tie, kas to līdz šim vēl nebūs izdarījuši.
Mājokļu jautājumu koordinēšana uzticēta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti centrā uz vietas palīdzēs risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Tāpat atbalsta centrā strādās Nodarbinātības valsts aģentūra, kas sniegs konsultācijas par darba iespējām.
Jautājumus par pierakstiem pie ģimenes ārsta un vakcināciju pret Covid-19 koordinēs Nacionālā veselības dienesta speciālisti. Pakalpojumu un piedāvātās palīdzības klāsts tiks pakāpeniski papildināts un pielāgots palīdzības meklētāju vajadzībām.
Atbalsta centru vadīs Apkaimju iedzīvotāju centra direktors Raivis Knoks.
Centra darbības nodrošināšanas organizatoriskos jautājumus risinās pilsētas izpilddirektors. Viņam arī jānoslēdz līgums ar SIA "Rīgas nami" par telpu nomu un apsaimniekošanu.
Kā ziņots, piektdien plānota arī Rīgas domes ārkārtas sēde par šī centra izveidi.
Kara bēgļiem no Ukrainas Rīgā izsniegs e-talonus, pārtikas pakas, SIM kartes un skaidru naudu
Kara bēgļiem no Ukrainas Rīgā izsniegs sabiedriskā transporta e-talonus, pārtikas pakas, mobilo sakaru SIM kartes un skaidru naudu, liecina piektdien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē izskanējusī informācija.
E-taloni nepieciešami, lai cilvēki vismaz sākotnēji varētu bez problēmām pārvietoties pa Rīgu.
Savukārt skaidra nauda tiks izsniegta, jo sākotnēji novērotas problēmas ar naudas izņemšanu bankomātos. Deputātiem tika paskaidrots, ka Latvijā komercbankas nepieņem Ukrainas valūtu - grivnas. Līdz ar to bēgļi, pat ja viņiem pašiem ir līdzekļi, nevar tos izmantot.
Esot tikai viens uzņēmums, kurš nodrošinot grivnu maiņu pret citām valūtām, taču tas atrodoties Rīgā un uz reģioniem izbraucot tikai tādos gadījumos, ja maiņas summa esot vismaz 5000 eiro.
Rīgas domes labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte norādīja, ka krīzes situācijās, Latvija joprojām pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, un tas esot saistīts ar pasākumu koordinēšanu ārkārtas situācijās. Ja Rīgā šie mehānismi ir skaidri un lēmumu pieņemšana notiek strauji, tad sadarbība ar valsts iestādēm ir smagnēja un lēna, viņa sūdzējās.
Kondrāte uzsvēra, ka Rīgai būtu jākļūst par bēgļu uzņemšanas un sadales centru, taču jāatceras, ka Latvijas galvaspilsēta neesot bezizmēra.
Piemēram, bērni no bērnunamiem būtu maksimāli jāvirza uz reģioniem, kur viņiem būšot daudz labāki un piemērotāki apstākļi, kaut vai, piemēram, svaigs gaiss.