Krievijas rīcība, apšaudot atomelektrostaciju (AES) Ukrainā, ir bezatbildīga, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, pieprasot Maskavai izbeigt karu pret kaimiņvalsti.
Stoltenbergs: Krievijas rīcība, apšaudot atomelektrostaciju Ukrainā, ir bezatbildīga
"Tas tikai parāda šī kara bezatbildību un to, cik svarīgi ir to izbeigt un cik svarīgi ir Krievijai izvest visus savus karavīrus un ar labo gribu iesaistīties diplomātiskos centienos," informāciju par Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) apšaudīšanu komentēja NATO ģenerālsekretārs pirms sarunām ar Rietumvalstu ārlietu ministriem.
NATO sabiedrotie piektdien Briselē turpinās meklēt diplomātiskus ceļus spiediena palielināšanai uz Krieviju, pret kuru jau noteiktas plašas sankcijas par kara uzsākšanu pret Ukrainu.
Alianses dalībvalstis ir pastiprinājušas militāro klātbūtni Austrumeiropā, kā arī sūta ieročus Ukrainai.
Tomēr līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara.
Līdz šim NATO noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā.
"Mēs zinām, kur ir mūsu sarkanā līnija, lai gādātu, ka neizceļas starptautisks konflikts," norādījusi Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.
"Vienlaikus es teiktu, ka mēs vēlamies, lai ir izrunāti scenāriji, un mēs vēlamies garantēt, ka aliansē un visās valstīs, kas atbalsta Ukrainu, mums var būt diskusijas, jo ir jāizbeidz šis karš," viņa piebilda.
Piektdien notiks NATO, Eiropas Savienības un G7 valstu ministru sanāksmes, kurās izvērtēs jau noteikto sankciju ietekmi un lems par turpmākiem pasākumiem, tostarp vēršanos pret Krievijas ekonomikai nozīmīgo naftas un gāzes eksportu.
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels atzina, ka "joprojām tiek izskatītas visas iespējas".
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka uzstāja, ka pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko cilvēku loku tiks noteiktas jaunas sankcijas.
Tomēr Vācija un citas Eiropas lielvaras negribīgi domā par Krievijas enerģijas eksporta ierobežošanu, jo no Krievijas nāk apmēram 40% ES patērētās gāzes un 10% naftas.