Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tika runāts par to, ka Krievija varētu ierobežot kriptovalūtu lomu savā ekonomikā. Tomēr tagad, kad Krievijai ir noteiktas smagas sankcijas, ir izskanējušas versijas, ka tieši kriptovalūtas varētu būt tās, ar ko Krievija varētu mēģināt apiet sankcijas. Vai tas ir iespējams?
Līdz ar sankciju noteikšanu Krievija faktiski ir izslēgta no globālās finanšu sistēmas, kurā vadošā valūta ir dolārs. Tāpat arī citās jomās ir noteiktas nozīmīgas sankcijas, kas liedz gan Krievijas uzņēmumiem, gan biznesmeņiem, gan arī parastajiem iedzīvotājiem piekļūt ārvalstu tirgiem. Tomēr atsevišķi politiķi un naudas atmazgāšanas eksperti brīdinājuši, ka kriptovalūtas var ļaut, it īpaši bagātākajiem iedzīvotājiem saglabāt savas bagātības.
ASV senatore Elizabete Vorena sacīja, ka “kriptovalūtas rada risku, ka sankcijām pret Krieviju nebūs nekādas nozīmes, jo [Krievijas režīma vadonis Vladimirs] Putins un viņa sabiedrotie ar kriptovalūtām varētu izbēgt no sankcijām.” Arī Ukrainas premjerministra vietnieks Mihailo Fedorovs norādījis, ka ir nepieciešams liegt Krievijas lietotāju pieeju kriptovalūtām.
Turklāt pēdējo dienu laikā darījumi ar Krievijas rubli un dažādām kriptovalūtām, piemēram, ar “Bitcoin”, ir palielinājušies vairāk nekā divas reizes. Kriptovalūtu pētniecības organizācija ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no Krievijas teritorijas tika veikti darījumi ar kriptovalūtām 128 miljardu eiro vērtībā.
Arī blokķēžu analītikas uzņēmums “Chainalysis” atzina medijam “Deutsche Welle”, ka ir bijis novērojams nozīmīgs “aktivitātes pieaugums”, tomēr līdz rekordam, kas rubļa-kriptovalūtu transakciju aktivitātē tika sasniegts 2021. gada maijā, vēl esot tālu.
Kritptovalūtu biržas ir ignorējušas aicinājumus bloķēt lietotājus no Krievijas, un arī juridiski tām nav nepieciešams pakļauties sankcijām. Tieši šeit arī ir redzams kriptovalūtu pretnostatījums tradicionālajai finanšu sistēmai, no kuras ir izslēgtas lielākās Krievijas bankas, kā arī ar sankcijām ir mēģināts ierobežot valsts iespējas izmantot ārvalstu valūtu rezerves, lai stiprinātu krītošo rubļa vērtību. Arī biznesa vidē – ļoti daudzi Rietumvalstu uzņēmumi ir paziņojuši par aiziešanu no Krievijas tirgus, to vidū – arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji “Visa”, “Mastercard” un “Apple Pay”.
Lielākās kriptobiržas gan paziņojušas, ka tās pakļausies sankcijām un ievēros likumdošanu, jo tieši likumu ievērošana, nevis vienkārša bloķēšana ir galvenā prioritāte.
“Šajā brīdī mēs nenoteiksim liegumu visām transakcijām, kurās ir iesaistīti Krievijas rubļi, Krievijas lietotāji un adreses. Tā vietā mums ir jāpakļaujas likumiem un jāievieš sankcijas, ko ieviesušas valdības, respektīvi, bloķējot kontus un iespēju veikt transakcijas atsevišķiem indivīdiem un vai vienībām,” norādīja “Coinbase” pārstāvji.
Divas citas nozīmīgas kriptobiržas “Binance” un “Kraken” uzsvēra, ka tās pakļausies sankcijām, taču tās neslēgs pieeju kriptovalūtu tirgum no Krievijas. “Binance” dibinātājs un vadītājs Čenpens Žao medijam BBC sacīja, ka uzņēmums “ļoti, ļoti rūpīgi sekos līdzi starptautiskajām sankcijām”, taču nebloķēs pieeju Krievijas lietotājiem.
“Mēs nodalām tos krievu politiķus, kuri sāka karu, no tiem Krievijas iedzīvotājiem, kas nav piekrituši karam un nav vainīgi notiekošajā,” sacīja Žao.
“Binance” un “Coinbase” ir lielas globālās biržas, taču – pastāv arī tūkstošiem mazāku biržu, kurām nav tik striktas politikas, kā sekot līdzi sankcijām. Tas nozīmē – ja arī lielākās kriptobiržas ierobežos pieeju Krievijas lietotājiem, tad būs citas biržas, kas ļaus Krievijas lietotājiem darboties bez problēmām. “Krievijas lietotāji tad masveidā pāries uz citām, mazākām kriptoplatformām,” teica Žao.
“Chainalysis” norāda, ka kriptovalūtu sektoram ir rīki, kas ļauj pamanīt, vai kāds sankcionēts indivīds mēģina apiet sankcijas. Līdz ar to kritptovalūtu biržām ir savas sistēmas, kas ļauj brīdināt klientus par aizdomīgām aktivitātēm.
“Piemēram, pagātnē, tiklīdz kāda organizācija, kā par sankciju ieviešanu atbildīgā ASV aģentūra OFAC, identificēja sankcionētas personas vai uzņēmuma aktivitāti kriptomaciņā, faktiski stundas laikā bija iespējams apziņot biržas klientus, ka ir jābūt ļoti piesardzīgiem ar konkrēto lietotāju, jo tā var būt sankcionēta persona vai pat sankcionēta valsts valdība,” skaidroja “Chainalysis” starptautiskās politikas vadītāja Karolīna Malkolma.
Turklāt arī vairāki politiķi izteikušies, ka krievu bagātnieki varētu izmantot kriptovalūtas, lai izvairītos no sankcijām.
“Ja tā tas tik tiešām notiks un kāds sankcionēts indivīds centīsies veikt darījumus ar kriptovalūtām, tad mēs par to nekavējoties uzzināsim," sacīja Malkolma.
Malkolma uzsvēra, ka ir vēl viens būtisks faktors – lielākā daļa kriptovalūtu transakciju tiek rakstītas publiski pieejamos blokķēžu reģistros. Pateicoties tam, var efektīvi izsekot un secināt, ka kādi darījumi ir veikti pretlikumīgi. Piemēram, ASV varasiestādes konfiscējušas bitkoinus 3,6 miljardu vērtībā, jo šos līdzekļus 2016. gadā nozaga hakeri.
Līdz ar to kriptovalūtas tomēr nav īsti uzskatāmas par “rezerves izeju no sankcijām” tiem Krievijas pilsoņiem un organizācijām, pret ko ir noteiktas sankcijas.
“Ir jāsaprot, ka sankcijas ir pietiekami plašas un aptver ne tikai Rietumu sabiedroto finanšu sektoru, bet arī kriptovalūtu nozari, tāpēc digitālās valūtas sankcionētajiem nebūs nekas vairāk kā neefektīvs rīks,” sacīja ASV Nacionālās drošības padomes kiberdrošības nozares direktore Kerola Hausa.
“Virtuālās valūtas tirgi ir tādi, ka viņiem [sankcionētajiem cilvēkiem] neizdosies noslēpt miljardiem dolāru vērtas transakcijas un, iespējams, pat naudas atmazgāšanu,” aģentūrai “Reuters” sacīja ASV Valsts kases pārstāvji.
Pat ja arī uz kriptobiržām tiek izdarīts vēl lielāks spiediens un tās ir spiestas bloķēt visus Krievijas lietotājus, joprojām pastāvēs lielas ideoloģiskās barjeras. Pats kriptovalūtu koncepts paredz, ka, piemēram, “Bitcoin” ir daļa no decentralizētas finanšu sistēmas, respektīvi – tās nav saistītas ar tradicionālajām bankām un valdībām.
“Mūsu “Kraken” misija ir apvienot cilvēkus ārpus finanšu sistēmas robežām un ļaut viņiem dzīvot kriptopasaulē, kur nepastāv tādi noteikumi kā tradicionālajā sistēmā. Mūsu ideja neparedz izsekošanu, diskrimināciju vai mantas konfiskāciju. “Bitcoin” ir libertāriešu ideju iemiesojums,” rakstīja kriptobiržas “Kraken” vadītājs Džesijs Pauels.
Savukārt “Binance” savā ziņojumā uzsvēra, ka “kriptovalūtām ir jābūt tām, kas nodrošina lielāku finansiālo brīvību cilvēkiem visā pasaulē”.
Tomēr kriptobiržas norādījušas, ka tās arī ievēro likumus, tāpēc, ja tām būs nepieciešams ieviest ierobežojumus pret Krievijas lietotājiem, tās to arī darīs. “Mēs pakļaujamies likumdošanas ietvariem, arī attiecībā uz sankcijām. Tas ir mūsu uzdevums,” teikts “Coinbase” paziņojumā.
