Banku analītiķi: augsta inflācija varētu saglabāties līdz gada beigām

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka, lai gan lielākā daļa februāra vēl tika pavadīta "mierīgās bažās" vien par pandēmijas atstāto ietekmi uz ekonomiku, cenu līmenis Latvijā pieauga strauji. Inflācijas pieaugumu šajā mēnesī balstīja pārtikas un enerģijas cenu kāpums, turklāt sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos tas būs jūtams vēl spēcīgāk, paralēli jau tā sarežģītajai situācijai saistībā ar pandēmijas un energoresursu augsto cenu pārvarēšanu klāt nākot Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajai postažai, uzsver Opmane.

Viņa informē, ka februārī pieauga virkne administratīvi regulējamu tarifu, tostarp ūdens, kanalizācijas un siltuma tarifi vairākās apdzīvotās vietās. Dažās pilsētās tarifu pieaugums vēl gaidāms. Taču lielāku šo regulēto cenu, it īpaši dabasgāzes cenas kāpumu, kā arī elektrības rēķinu pieaugumu varēs izjust jau maijā, kad beigsies valsts atbalsta programma energoresursu cenu samazināšanai, atgādina Opmane.

Februāra beigas un marta sākums atnāca ar vēl straujāku cenu pieaugumu atsevišķiem pārtikas produktiem un energoresursiem. Opmane skaidro, ka Krievijas iebrukums Ukrainā iezīmējis gan iespējamus pārrāvumus piegādes ķēdēs, gan ekonomiskās sankcijas un lielas daļas tirgotāju un pircēju nevēlēšanos tirgoties ar Krievijā ražotiem produktiem.

Savukārt pašreiz vietām redzamie tukšie plaukti atsevišķiem produktiem norāda uz papildu pieprasījumu pēc atsevišķām precēm, kas nepieciešamas atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem vai kas pircējiem pašiem sniegtu drošības sajūtu, pauž Opmane. Šis augušais pieprasījums un bažas par Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas produktu pieejamību tirgū arī globāli veicina dažādu preču, it īpaši pārtikas un energoresursu, cenu pieaugumu.

"Ja iepriekš Latvijā paredzējām būtisku inflācijas samazinājumu 2022.gada nogalē, pašlaik izskatās, ka ar cenu pieaugumu nāksies sadzīvot ne tikai tuvākajos mēnešos, kad tas varētu būt izteiktāks, bet arī gada otrajā pusē. Taču tā ir cena, ko šajos ģeopolitiskajos apstākļos maksājam par savu brīvību," uzsver Opmane.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka šobrīd nepārprotami viss norāda uz spēcīgāku inflācijas vilni un radīs stipru pretvēju ekonomikai.

"Šajā kontekstā būs svarīgi vairāki faktori, kas veidos kopējo inflācijas fonu. Pirmais ir pārtika, no kuras sadārdzināšanās neizvairīsimies. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo iespēju amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk," pauž Gašpuitis.

Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus - saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas, informē Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka jau šobrīd kviešu cenas biržās sasniegušas rekordu. Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta, tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs.

Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu, skaidro Gašpuitis. Viņš norāda, ka, augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk tika vestas uz Krieviju un Ukrainu, pircēji tiks meklēti citviet.

"Situāciju var nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un jau iesētie ziemāji nav tanku izbraukāti un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu un cena augtu," prognozē Gašpuitis.

Viņaprāt, noteikti tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu. Koordinēta Eiropas iesaistīšanās var situāciju koriģēt, bet ne novērst. Gašpuitis norāda, ka globāli krājumi pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem pasvērumiem. Ņemot vērā vēl Covid-19 ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Ja cenu kāpums kļūs ekstrēms, pieaugs diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanu un kompensācijām, pieļauj Gašpuitis.

Viņš informē, ka šobrīd no visām pusēm, īpaši Eiropas Savienībā (ES), tiek kalkulēti dažādi scenāriji par sankciju un citu pasākumu ietekmi uz enerģijas cenām. Drīzumā tiks sākti pasākumi enerģijas nodrošināšanai, lai stress un enerģijas cenu kāpums būtu pēc iespējas mazāks.

"Šo pasākumu efektivitāti varēsim novērtēt rudenī. Visticamāk, ka tiks iedarbināti papildus atbalsta pasākumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām, lai pēc iespējas izlīdzsvarotu svārstības. Taču tas tik un tā nozīmēs lielākus enerģijas rēķinus, nekā tie ir šobrīd. Arī šeit ir iespēja mazināt PVN, lai gan tā ietekme ir ierobežota," pauž Gašpuitis.

Ekonomists piebilst, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) centīsies ierobežot inflācijas gaidu pieaugumu, bet tai nav instrumentu, lai ietekmētu procesus, kas sekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. ECB šajos apstākļos varētu saglabāt nogaidošu pozīciju un atlikt procentu likmju celšanu. Gašpuitis pauda cerību, ka mazināsies Covid-19 ietekme uz piegādes ķēdēm, kas varētu atvieglot, vai kādā mērā kompensēt negatīvo Ukrainas kara ietekmi.

Inflācijas kāpums turpināsies un drīzumā jau pārsniegs 10% atzīmi un arvien vairāk iedzīvotāju zaudēs pirktspēju, prognozē Gašpuitis. Ņemot vērā to, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas avotiem ir praktiski neizbēgama, inflācijas turpmāko gaitu noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrastas vai izveidotas enerģiju alternatīvas Krievijai un jācer, ka sāks izzust Covid-19 radītie traucējumi, piebilst Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija februārī ir augstākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2009.gada sākuma, taču februāra inflācijas rādītājos pagaidām vēl neatspoguļojas ietekme no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Kopš 24.februāra pasaulē ir strauji augušas naftas, dabasgāzes, pārtikas, metālu un daudzu citu resursu cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir nozīmīgi dažādu resursu ražotāji pasaulē, skaidro Āboliņš. Pret Krievijas ekonomiku vērstās sankcijas šobrīd faktiski izslēdz to no pasaules vai vismaz Rietumvalstu ekonomikas aprites.

"Pagaidām to visvairāk jūtam degvielas cenās, kas visātrāk reaģē uz pasaules cenu svārstībām, taču cenu kāpumus jutīsim arī citās jomās, un šī kara cena Latvijā noteikti būs augstāka inflācija," pauž Āboliņš.

Ekonomists informē, ka šobrīd Latvijā visvairāk jūtams ir naftas cenu kāpums, kas īsā laikā ir pieaugušas no aptuveni 90 ASV dolāriem par barelu gada sākumā līdz gandrīz 130 ASV dolāriem šobrīd. Eiro izteiksmē naftas cenas jau ir ievērojami augstākas nekā 2008.gadā, tādēļ degvielas cenas Latvijā strauji tuvojas divu eiro par litru līmenim.

Taču vislielākās bažas šobrīd rada situācija dabasgāzes tirgū, atzīst Āboliņš. Pēdējos piecos gados dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās no 16 līdz 20 eiro robežās par megavatstundu (MWh). Šobrīd cenas ir pārsniegušas 200 eiro par MWh. Āboliņa ieskatā, ļoti daudz kas būs atkarīgs no situācijas attīstības Ukrainā, taču, viņaprāt, mums ir jārēķinās ar ievērojamu apkures cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā un cenu pieaugums var sasniegt vairākas reizes.

Āboliņš uzskata, ka no valsts puses būs nepieciešams domāt ne tikai par to, kā kompensēt sadārdzinājumu, bet meklēt alternatīvas dabasgāzes piegādes avotus.

Visbeidzot, bažas rada arī pārtikas cenas, piebilst Āboliņš. Februārī pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniedza 10%, taču kopš kara sākuma Ukrainā graudu cenas pasaules biržās ir augušas par gandrīz 50%. Krievija un Ukraina ir lieli graudu ražotāji pasaulē, un Ukrainā tuvākajās nedēļās būtu jāsāk jaunās ražas sēja.

"Ir skaidrs, ka tas nenotiks ne tuvu iepriekšējā apjomā, tādēļ arī pārtikas cenu kāpums pasaulē, visticamāk, turpināsies, ko vēl vairāk pastiprinās ļoti straujais minerālmēslu cenu pieaugums," prognozē Āboliņš.

Ekonomists atzīst, ka šobrīd par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz ekonomiku grūti runāt, jo tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no situācijas attīstības, vienīgi ir skaidrs, ka tāda būs. Inflācija viennozīmīgi būs augstāka gan Latvijā, gan pasaulē.

"Manuprāt, pasaulē šobrīd ir gaidāms viens no lielākajiem resursu cenu šokam pasaulē kopš 1990.gada Līča kara, bet, iespējams, arī kopš 1973.gada arābu valstu naftas embargo. Tam būs negatīva ietekme gan uz Latvija ekonomiku, gan uz inflāciju, un šogad cenu kāpums Latvijā varētu pārsniegt 10%," prognozē Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš piekrīt, ka tālāks inflācijas kāpums ir neizbēgams jau martā. Strautiņš norāda, ka uz Baltijas fona inflācija Latvijā ir "patīkami mērena", Lietuvā tā sasniegusi 14,2%, bet Igaunijā - 12,4% saskaņā ar "Eurostat" provizorisko vērtējumu.

"Diemžēl nevar izslēgt, ka šādus skaitļus ieraudzīsim arī Latvijas datos. Pat 2022.gada vidējā inflācija varbūt būs rakstāma ar divciparu skaitli," prognozē Strautiņš.

Viņš norāda, ka inflācija šobrīd ir īpaši grūti prognozējama gan tāpēc, ka ir tik neparedzami ir pasaules izejvielu cenas virzošie notikumi, gan tāpēc, ka valsts varbūt turpinās subsidēt gāzes un siltuma izmaksas mājsaimniecībām arī nākamajā apkures sezonā.

Strautiņš skaidro, ka no sliktākajiem inflācijas scenārijiem izdosies izvairīties tad, ja karš Ukrainā drīz beigsies. Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka tas izklausās ļoti optimistiski, jo patlaban izskatās, ka neviena no pusēm nevar pārliecinoši uzvarēt karu, bet gatavības piekāpties nav. Pašas izraisītā kara sekas Krievijai nepazudīs, jo pasaules uzticēšanās ir sagrauta, taču daļēja sankciju atcelšana būtu iespējama.

Tāpat sliktākais inflācijas scenārijs var nepiepildīties, ja sankciju režīms stabilizēsies, kļūs prognozējams un pieļaus Krievijas svarīgāko izejvielu eksporta turpināšanos, uzskata Strautiņš. Pēc tam, kad sākotnējais cenu šoks būs piebremzējis patēriņu un saimniecisko aktivitāti pasaulē, jo īpaši Eiropā, relatīvi netraucētu enerģijas piegāžu turpināšanās var radīt ļoti ievērojamu cenu kritumu, savukārt pārtikas cenas lielā mērā būs atkarīgas arī no iespējas Ukrainā sākt pavasara lauku darbus.

Strautiņš norāda, ka cenu kāpumu Latvijā virza izejvielu "piesātinātās" produktu grupas. Pārtikas, mājokļa un transporta tēriņu devums gada inflācijā februārī bija 6,8 procentpunkti, tātad gandrīz 80% no kopējā cenu kāpuma. Pārtikas dārdzība gada laikā kāpa par 11,8%, mājokļa uzturēšanas - par 11,2%, bet transporta - par 14,3%.

Ekonomists informē, ka turpmākajos mēnešos "viskaitīgākā" ietekme būs transporta izdevumiem, mājās patērētās enerģijas izmaksas šobrīd ierobežo cenu griesti, bet pārtikas izejvielu sadārdzināšanās biržās cenas veikalos ietekmē pakāpeniskāk. Lielāko pārtikas dārdzības risku šobrīd rada kviešu cena, kas nupat sasniedza 422 eiro par tonnu, pēc tam atkāpjoties līdz 397 eiro par tonnu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji piecu gadu laikā. Krievija un Ukraina līdz šim nodrošināja trešdaļu pasaules kviešu eksporta, citu pārtikas produktu tirgus karš skar mazāk.

"Iespējams, ka izejvielu cenu lēcienus šobrīd daļēji nosaka panika, tāpēc var cerēt uz tirgus nomierināšanos un atsevišķu produktu cenu kritumu. Taču šis gads aizritēs galvu reibinošu cenu svārstību riska ēnā. Pasaules ekonomika šobrīd ir kā organisms, kurā brīvu asins plūsmu traucē žņaugi. Tie ir vajadzīgi, lai mazinātu asinsizliešanu, taču rada diskomfortu un ir bīstami ilgākā laika posmā. Krievija veido mazāk nekā 2% pasaules ekonomikas, bet tā ir svarīga izejvielu piegādātāja. Turklāt karš ir pastiprinājis jau iepriekš vērojamo tirgu spriedzi," pauž Strautiņš.

Tāpēc pasaules enerģijas cenu indekss, eiro izteiksmē rēķinot, ir ceturto daļu virs 2008.gada jūlija vēsturiskā rekorda, bet lauksaimniecības produktu cenu indekss 2011.gada marta līmeni pārsniedz par trešdaļu, norāda ekonomists. Viņš informē, ka globālās pārtikas cenas ir divas reizes augstākas nekā pirms diviem gadiem.

Strautiņš piebilst, ka nafta šobrīd maksā 116 eiro par barelu, salīdzinājumam, tipiska barela cena trīs gadu periodā pirms 2014.gada naftas cenu kraha cena bija 80 eiro. Attiecībā pret ienākumiem degvielas cenas Latvijā nav visu laiku augstākās, bet priecīga ziņa tā nav, atzīst ekonomists.

Viņš skaidro, ka izejvielu cenu dārdzības, tāpat kā Krievijas ambīciju savaldīšanas problēmu var atrisināt, ieguldot vēl vairāk resursu fosilo kurināmo aizstāšanā. Eiropas valstis ir atzinušas, ka nav gatavas tūlīt un pilnībā atteikties no Krievijas enerģijas. Taču ir iespējams šo problēmu atrisināt ilgākā laikā - otrdien ES paziņoja par jaunu aizņemšanās programmu, kas finansēs ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos. Tā ir otrā šāda programma ES vēsturē, pirmā bija saistīta ar Covid-19 seku pārvarēšanas programmu.

"Rietumi neveiks pasākumus, kas Krievijas ekonomiku sagrautu dažu mēnešu laikā, taču tās virzienā ir notēmēts spēcīgs ierocis. Vācija jau bija atvēlējusi 200 miljardus eiro šim mērķim. Lai atrisinātu inflācijas kāpuma un drošības problēmu, Latvijai un Eiropai ir jārīkojas stratēģiski - ātri risinājumi nav iespējami," piebilst Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka šī gada sākumā "Swedbank" prognozēja, ka inflācija 2022.gadā sasniegs 6,5% un gada otrajā pusē cenu pieaugums atslābs. "Lai gan nenoteiktība joprojām ir augsta, ir skaidrs, ka pēdējo nedēļu notikumu ietekmē cenu līmeņa pieaugums šogad būs vēl straujāks un noturīgāks," atzīst Orleāne.

Viņa norāda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un no tā izrietošās sekas mainījušas gaidāmo inflācijas dinamiku Latvijā. Tuvumā notiekošais karš un pret Krieviju zibenīgi ieviestās sankcijas ir satricinājušas pasaules izejvielu tirgus un negatīvi ietekmējušas dažādu materiālu pieejamību, kas arvien vairāk ietekmēs cenu līmeni Latvijā.

Energoresursu krīzes un globālo piegādes ķēžu saspīlējumu rezultātā inflācija bija augsta vēl pirms ģeopolitiskās krīzes, atgādina Orleāne. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka februārī vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā palielinājās par 8,7%, bet, salīdzinot ar janvāri, par 1,6%. ANO pārtikas izejvielu cenu indekss februārī sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, par 24% pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni.

Orleāne skaidro, ka Krievijas karadarbība Ukrainā un tai sekojošais cenu lēciens februāra rādītājā vēl neatspoguļojās. Lauksaimniecības produktu cenas pasaulē paaugstināja pandēmijas radītie piegāžu ķēžu saspīlējumi, ražām nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī augstākas energoresursu cenas.

Kara sākums Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju satricināja pasaules finanšu un izejvielu tirgus, jauni izejvielu cenu lēcieni un atsevišķos gadījumos pat rekordi kopš 24.februāra reģistrēti ne vienu reizi vien, informē Orleāne.

Marta sākumā naftas cena pārsniedza 120 ASV dolāru par barelu atzīmi - tas ir kāpums par vairāk nekā 30% no februāra sākuma un augstākais līmenis kopš 2012.gada, secina Orleāne. Tirgi bažījas par nepietiekamu naftas piedāvājumu, ja plašām sankcijām tiktu pakļauta Krievijas nafta un tās naftas produkti. Orleāne informē, ka pircēji jau šobrīd sākuši izvairīties no Krievijas naftas un meklēt citus avotus.

Lai cenas kāpumu mīkstinātu, ASV un citu valstu valdības izlaidušas tirgū stratēģiskās naftas rezerves, taču tās nav spējušas naftas cenas kāpumu apturēt. Orleānes ieskatā tirgus nomierināt šobrīd var lielākas piegādes no citām valstīm. OPEC pagaidām gan nav paudusi gatavību būtiskāk palielināt naftas ieguvi. Saspīlēto situāciju varētu nedaudz mīkstināt Irānas naftas piegādes, ja izdotos panākt kodolvienošanos ar šo valsti, kas mazinātu ASV sankcijas Irānai. Augstākas naftas cenas nozīmē tālāku degvielas cenu paaugstināšanos degvielas uzpildes stacijās Latvijā, atzīst Orleāne.

Energoresursu krīzes rezultātā dabasgāzes un citu energoresursu cenas jau tā bija augstas, bet pēc Krievijas iebrukuma dabasgāzes cenas Eiropas biržās ir vēl būtiskāk kāpušas, sasniedzot jaunus rekordus, un šobrīd pārsniedz 200 eiro par megavatstundu - vairāk nekā 15 reizes vairāk, nekā pirms pandēmijas, informē Orleāne.

Ekonomiste norāda, ka sankciju pastiprināšanas gadījumā, pārtraucot Krievijas enerģijas tirgus eksporta apjomus uz Eiropu - Krievijas ekonomikas galveno balstu un centrālo kara finansēšanas avotu, saskarsimies ar izaicinājumiem, taču nebūsim vieni. Šādā gadījumā risinājumus būtu jāmeklē visai Eiropai, jo Krievija nodrošina ap 40% no visa reģiona gāzes importa.

Lielāks pieprasījums pēc citu valstu ražotās gāzes nozīmētu augstāku cenu, atzīst Orleāne. Bažas par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu jau šobrīd daļēji atspoguļojas Eiropas biržu cenās gāzei. Atteikšanās no Krievijas gāzes, būtiska gāzes plūsmu mazināšanās vai vienkārši ārkārtīgi augsta cena tuvākā gada laikā var nozīmēt, ka būs jādomā par patēriņa mazināšanu. Ļoti iespējams, ka ekstremāla dabasgāzes cenu pieauguma gadījumā iedzīvotājus komunālo maksājumu segšanai balstīs valdība, pieļauj Orleāne.

Viņasprāt, otrreizējie efekti no augstākām energoresursu cenām atspoguļosies arī augstākās pakalpojumu cenās. Arī ražotāji, visticamāk, centīsies ražošanas izmaksu kāpumu vismaz daļēji pārnest uz pircēju.

Sankciju un kara rezultātā pasaulē pieaug cenas arī citām izejmateriālu grupām, kuru eksportētājvalstu augšgalā atrodas Krievija, Baltkrievija un Ukraina, informē Orleāne. To skaitā ir graudaugi, īpaši kukurūza un kvieši, kā arī dažādi metāli. Šis cenu kāpums pēc kāda laika atspoguļosies pārtikas un citu preču ražošanas izmaksās un pēc tam arī veikalu plauktos.

"Lielu daļu minerālmēslojuma Latvijā importējam no Krievijas. Ja šis imports apstājas un neizdodas atrast citus piegādātājus, tad, iespējams, mēslojums būs jālieto taupīgāk, kas nozīmē mazāku lauksaimniecības ražu potenciālu. Cenas mēslojuma līdzekļiem bija pieaugušas jau pirms kara Ukrainā, un nesenie notikumi tās turpina audzēt. Attiecīgi pārtikas cenu inflācija būs lielāka, nekā novērots pēdējo mēnešu laikā," norāda Orleāne.

Viņa piebilst, ka arī piegādes ķēžu saspīlējumi tik drīz neatslābs, kas turpinās balstīt cenu augšupeju ne tikai pārtikai, bet arī dažādām nepārtikas precēm.