Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 9. martā, opozīcijas pārstāvji kritizēja Latvijas Banku un Finanšu ministriju (FM) par nespēju prognozēt energoresursu cenu izmaiņas, savukārt koalīcijas pārstāvji uzsvēra mērķēta atbalsta sniegšanu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
Komisija par šiem jautājumiem debatēja, skatot iedzīvotāju iniciatīvu par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem, kas portālā "Manabalss.lv" savākusi nepieciešamos 10 000 parakstu.
Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde norādīja, ka ir ļoti neskaidra situācija attiecībā uz elektroenerģiju un dabasgāzes cenām nākotnē, pašlaik ir sarežģīti pateikt, kad gaidāma situācijas normalizēšanās un nevar arī prognozēt, kāds būs "jaunais normālais" stāvoklis attiecībā uz cenām.
Latvijas Bankas pārstāve arī norādīja, ka Latvijā saistībā ar jau iepriekš notikušo energocenu pieaugumu ir ieviesti vieni no apjomīgākajiem atbalsta pasākumiem Eiropā, reizē tie nav mērķēti.
Saistībā ar iedzīvotāju iesniegto iniciatīvu FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs vērsa uzmanību, ka valdība pirms vairākiem mēnešiem adekvāti reaģēja uz sākotnējo energocenu pieauguma krīzi, ieviešot papildu atbalsta mehānismus 250 miljonu eiro apmērā.
Atbalsta pieejai ir jābūt tādai, kas palīdzētu tieši tiem, kam visvairāk nepieciešams, - trūcīgajiem, ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, uzsvēra FM parlamentārais sekretārs.
Zakatistovs skaidroja, ka bija pareizi nesamazināt PVN, jo šāds solis vairāk palīdzētu māju īpašniekiem pie Baltezera un Jūrmalā, nekā daudzbērnu mātēm divistabu dzīvoklī vai iedzīvotājiem pierobežas mājās.
Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savas runas sākumā brīdināja, ka izteiksies asi, un norādīja, ka, ja no Latvijas Bankas saprotams, ka viss plūst un mainās un ka nekādas prognozes nevarot sniegt, tad rodas jautājums, kam tādi analītiķi ir vajadzīgi, ja viņi nav spējīgi sniegt prognozes. Dombrovskis citēja biznesa ziņu medija "Bloomberg" un citu starptautisku avotu izteiktās prognozes, norādot, ka Latvijai lētāk izmaksātu šo starptautisko prognožu izmantošana, nevis prognozētāju algošana.
Dombrovskis arī paziņoja, ka FM prognozēšanas līmenis esot pielīdzināms Krievijas bruņoto spēku karā Ukrainā parādītajam līmenim, kas atbilst iepriekšējā gadsimta vidum. Tas norāda uz nopietnām kompetences problēmām vairākās Latvijas valsts iestādēs, uzskata politiķis.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka kritiku tomēr būtu vēlams "lokalizēt" un ka ir sarežģīti prognozēt nākotni. Arī deputāte Iveta Benhena-Bēkena (JV) norādīja uz apgrūtinātām iespējām veikt prognozēšanu mainīgos apstākļos.
Latvijas Bankas ekonomiste Brusbārde norādīja, ka attiecībā uz prognozēšanu jautājums ir, vai kāds varat pateikt, kad beigsies Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Reizē Latvijas Bankai ir pieņēmumi, ka dabasgāzes cenas šogad varētu palielināties par 200% salīdzinājumā ar 2021.gadu un naftas cenas - par nepilniem 50%.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis (ZZS) gan pauda neizpratni, ka prognozētāji citiem prasa prognozēt, kad beigsies karš, jo tad jau varētu prasīt citiem prognozes arī par saistītajām lietām. Atbildīgajiem nepieciešams izveidot vairākus plānus atšķirīgām nākotnē iespējamām situācijām jeb atšķirīgiem scenārijiem, uzsvēra politiķis.
Augulis teica, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir jāveido prognozes, kā rīkosimies, tajā skaitā, lauksaimniecības jomā, kur tūlīt sāksies sezona, bet ir pieaugušās minerālmēslojuma cenas.
Augulis sēdē arī pauda pārsteigumu par FM parlamentārā sekretāra "dīvaino izpratni" par samazinātā PVN ietekmi. Šāds risinājums sniedz palīdzību ātri un efektīvi, apgalvoja politiķis.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka Labklājības ministrija tuvākajās nedēļās nāks klajā ar piedāvājumiem, kā atbalstīt mazaizsargātākos iedzīvotājus.
Pēc Auguļa ierosinājuma Bondars sēdes noslēgumā pavēstīja, ka Budžeta komisija vērsīsies ar vēstuli valdībā, lai energocenu pieauguma apstākļos saņemtu atbildes uz jautājumiem, "ko darīsim un kā tālāk dzīvosim".
Kā ziņots, Latvijā gada inflācija turpmākajos mēnešos varētu palielināties līdz 10%, ko lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
