Nāve pie stūres: kā varam būt droši par satiksmes dalībnieku veselību

"Kopējais negadījumu skaits ir nedaudz pieaudzis, cietušo un smagi ievainoto skaits ir samazinājies, bet bojāgājušo, diemžēl, ir vairāk. Tās ir 146 personas, bet piecos gadījumos mēs vēl gaidām ekspertīzi, jo tur

ir jautājums, vai nāve ir iestājusies pirms sadursmes vai sadursmes rezultātā,"

LTV raidījumam 4. studija stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Tas nozīmē, ka aktuāls aizvien ir jautājums par autobraucēju veselības stāvokli. Protams, atkarībā no vecuma un transportlīdzekļa vadīšanas kategorijas katram autobraucējam ir jāiziet medicīniskā komisija, taču pastāv iespēja, ka veselība pasliktinās arī starp šīm pārbaudes reizēm.

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis norāda, ka šobrīd neskaidrības ir ar pieciem cilvēkiem. "Ja viņi ir miruši pirms negadījuma, tad mums kaut kas nav kārtībā ar veselības aprūpi jeb, pareizāk sakot, diagnostiku un ārstu pārbaužu rezultātiem."

Ja cilvēkam pēkšņi paliek slikti, tas var izraisīt avāriju. Tas var būt insults, infarkts, epilepsijas lēkme vai kas cits.

Ja ģimenes ārsts konstatē, ka transportlīdzekļa vadītājam pastāv kādas šādas kaites risks, viņam būtu jāinformē par to Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Bet, kā norāda Irbītis, Latvijas problēma ir iztrūkstošā CSDD sistēmas sasaiste ar e-veselību, kas ļauti agrāk konstatēt tos autobraucējus, kas ir pakļauti lielākam pēkšņu veselības problēmu riskam. Kā labu piemēru Irbītis min Skandināvijas valstis, kur vadītājam tiek automātiski noteikts tiesību izmantošanas liegums, ja viņam tiek izrakstīti konkrēti medikamenti. 

Vairāk skaties 4.studijas sižetā.