Kādas ir Venecuēlas iespējas palīdzēt mazināt naftas cenas? (1)

Ja izdotos panākt, ka iepriekš minētās valstis sāk ražot vairāk naftas, tas būtu vienīgais veids, kā globālajā tirgū mazināt naftas cenas. Kā norāda Kalifornijas universitātes starptautisko attiecību eksperts Deivids Meirs, pasaules naftas tirgū ir vērojams deficīts, tādēļ arī ir vērojams liels cenu kāpums.

Meirs skaidroja, ka ASV ekonomikai labvēlīgs scenārijs ir tas, kurā naftas tirgus saņemtu vairāk naftas, kas varētu ļaut mazināt cenas un stabilizēt inflācijas pieaugumu.

Vai reāls risinājums?

Venecuēlai ir lielas naftas rezerves. Pirms pret šo valsti tika noteiktas sankcijas un vietējā korupcija “apēda” ražošanu, Venecuēla spēja saražot ap trim miljoniem barelu naftas dienā. Pēdējo gadu laikā naftas ieguvei paredzētās iekārtas Venecuēlā ir novecojušas vai vispār netiek izmantotas, uzskata Teksasas Ostina universitātes enerģētikas eksperts Horhe Pinjons.

OPEC statistika liecina, ka pašlaik Venecuēla saražo aptuveni 688 tūkstošus barelu naftas dienā. Lielākā daļa no šīs naftas tiek nogādātas uz Ķīnu, mazāka daļa – uz Krieviju un Irānu, lai atmaksātu valsts milzīgos parādus. Vēl aptuveni 60 000 bareli tiek eksportēti uz Kubu un Indiju.

Pašreizējais naftas ieguves apjoms Venecuēlā ir salīdzinoši neliels, un pašreizējā situācijā Venecuēlas nafta tirgū nevar aizstāt Krievijas eksportētos apjomus.

“Nevar saprast, kāpēc ASV delegācija devās uz Venecuēlu, ja šai valstij īsti nav kapacitātes, kā palielināt produkciju,” sacīja Pinjons.

Valsts lielos parādos

Latīņamerikas enerģētikas eksperti norāda, ka pat ja arī ASV izdodas panākt vienošanos ar Venecuēlu, jāatceras, ka valstij ir ļoti lieli parādi gan pret ASV, gan pret starptautiskajām kompānijām. Tātad – ja būs panākta vienošanās, tad tas būs attiecībā pret parādu dzēšanu, respektīvi – “nafta pret parādiem”.

Līdz ar to Nikolasa Maduro režīmam īpaši nebūs motivācijas piekrist darījumam, kurā tiks runāts tikai par parādu dzēšanu, nevis kādiem taustāmiem ienākumiem.

“Nedomāju, ka tāds darījums varētu notikt. Protams, ka daži no Maduro atbalstītājiem šajā situācijā redz iespēju “restartēties” un veidot jaunas ekonomiskās attiecības. Tas, protams, arī ir veids, kā iet uz priekšu, taču nedomāju, ka tas ir darījums, ko vēlētos redzēt Maduro,” sacīja Meirs.

Turklāt Venecuēla ir viena no dažām Latīņamerikas valstīm, kurām ir ciešas saiknes ar Krieviju. Pinjons uzskata, ka ASV naftas kompāniju atgriešanās un tehniskā palīdzība valstij atjaunot pilnvērtīgu naftas ieguves jomu būtu pietiekami spēcīgs arguments, lai Maduro tomēr piekristu darījumam ar ASV.

Kompānijas kā “Chevron”, “Schlumberger” un citas ir paudušas interesi atgriezties šajā Latīņamerikas valstī.

“Realitāte ir tāda, ka Venecuēlai tik tiešām ir naftas rezerves, un ir kompānijas, kas vēlētos atgriezties šajā tirgū, jo interese ir bijusi vairākus gadus,” saka Dienvidamerikas enerģētikas eksperte un bijusī “Chevron Energia de Mexico” ģenerāldirektore Benina Leisa.

Jaunas vēsmas attiecībās ar Venecuēlu?

Šis darījums nozīmētu, ka ASV būtu nepieciešams atcelt dažas specifiskas sankcijas, kas noteiktas pret Venecuēlu. Tomēr pašlaik īsti nav skaidrības, kā to varētu darīt, un nav arī bijuši oficiāli paziņojumi no ASV varasiestādēm. Tomēr ASV sūtīja uz Venecuēlu augsta ranga delegāciju, kas tikās ar Venecuēlas amatpersonām, kas runāja par enerģētikas nākotni.

Tiek norādīts, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, visticamāk, sarunās fokusējas tieši uz naftas sektoru, nevis uz pretenzijām pret Venecuēlas valdību. Leisa, savukārt, uzsver, ka vēl viena alternatīva varētu būt Brazīlija. Viņa norāda, ka Brazīlijai ir pietiekama kapacitāte, lai palielinātu naftas ieguvi, tāpēc būtu vērts raudzīties arī šajā virzienā.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka valsts tirgū iepludinās 60 miljonus barelu no naftas rezervēm. Tomēr – tas ir ļoti neliels daudzums, jo ASV šādu daudzumu naftas patērē vien trīs dienu laikā. Tāpēc tiek meklētas alternatīvas, kas ļautu palielināt naftas daudzumu tirgū.