FM prognozē Latvijas preču eksporta izaugsmes mazināšanos

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi, prognozēja ā (FM).

Janvārī saglabājās pērn novērotās tendences un turpinās strauja Latvijas preču eksporta izaugsme. Preču eksporta vērtība palielinājās par 29,6% jeb par 313 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri, tādējādi sasniedzot 1,369 miljardus eiro. Šā gada sākumā preču eksporta pieaugumu veicināja vēl labvēlīgāka ārējā vide, kas ir saistīts ar pasaules ekonomikas un ārējās tirdzniecības attīstību, kā arī strauju preču cenu kāpumu, skaidro FM pārstāvji.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos preču eksporta pieaugums 2022.gada sākumā bija vērojams visās preču grupās. Galvenais preču eksporta virzītājspēks 2022.gada sākumā bija koksne un koka izstrādājumi, kas ir lielākā preču eksporta grupa, veidojot gandrīz 20% no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri tā ir augusi par 41,3%, izskaidrojot ceturtdaļu no kopējā preču eksporta pieauguma.

FM pārstāvji informē, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos - Vācijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Lielbritānija joprojām paliek lielākais eksporta tirgus, kas veido 22% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Janvārī tieši koksnes eksports uz Lielbritāniju pieredzējis lielāko pieaugumu. FM pārstāvji akcentē, ka straujš koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams arī uz Franciju, Itāliju un Japānu. Šāda tendence vērojama kopš pagājušā gada vidus, kas liecina par jaunu eksporta tirgus apgūšanu.

Kopā ar koksni arī strauji palielinājies minerālproduktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports - attiecīgi par 106,2% un 65,1% gada izteiksmē. FM pārstāvji skaidro, ka minerālproduktu eksporta kāpumu veicināja naftas produktu, dabasgāzes, elektroenerģijas eksports. Vismaz abās pirmajās grupās gan runa ir par reeksportu. Savukārt metālu preču grupas eksporta pieaugumu veicināja dzelzs atkritumu, kā arī plakanās dzelzs un tērauda velmējumu eksporta pieaugums.

Spēcīgu eksporta kāpumu koksnei, minerālproduktiem un metāliem nodrošināja būtisks šo izejvielu cenu kāpums, atzīst FM pārstāvji. Eksporta vienības vērtību dati par janvāri vēl nav pieejami, bet decembrī koksnes eksporta vienības cena gada griezumā pieauga par 39,7%, naftas produktiem - par 51,2%, bet metāliem - par 69,9%.

Lai arī gada sākums iezīmējās kā labs preču eksporta attīstībai, tomēr, sākot ar otro ceturksni, preču eksporta pieauguma tempi mazināsies, prognozē FM pārstāvji. Viņi norāda, ka, pirmkārt, tas ir saistīts ar augsto bāzi pērn. Otrkārt, vēl joprojām jūtams atsevišķu detaļu un komponenšu trūkums pasaules tirgū kopumā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā tikai saasina atsevišķu detaļu pieejamību un piegādi.

Treškārt, skaidro FM pārstāvji, lai ierobežotu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienība (ES), kā arī vairākas citas pasaules valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ekonomiskā situācija Krievijā pēdējās nedēļās ir strauji pasliktinājusies, bet rubļa vērtība pret eiro samazinājās par 58%. Papildus tam sankcijas finanšu sektorā apgrūtinās savstarpējos norēķinus, negatīvi ietekmējot ārējo tirdzniecību.

FM pārstāvji informē, ka 2021.gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas bija 7,3% no kopējā preču eksporta vērtības. Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu un ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju, bet Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju gandrīz nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka. 2021.gadā Krievija bija piektais lielākais eksporta tirgus, kamēr 2013.gadā - trešais lielākais ar īpatsvaru kopējā eksportā 11,6%.

FM pārstāvji norāda, ka lielāku negatīvo ietekmi straujās rubļa devalvācijas dēļ izjutīs galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kam eksports uz Krieviju līdz šim ir bijis ievērojams.

Sagaidāms, ka eksports uz Baltkrieviju un Ukrainu arī mazināsies, prognozē FM pārstāvji. Tādējādi ģeopolitiskās situācijas pasliktinājums Eiropā, kā arī augstās energoresursu cenas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju, tomēr preču eksporta struktūra ir samērā labi diversificēta gan valstu, gan preču grupu ziņā, līdz ar to sagaidāms, ka preču eksports turpinās palielināties, bet pieauguma tempi būs zemāki, prognozē FM pārstāvji.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu