Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji paziņojis, ka Pekina nekādā veidā nav iesaistīta Ukrainas karā, un Ķīnas valdība nevēlas, lai sankcijas ietekmētu Ķīnu.
Ķīnas valdība nevēlas, lai sankcijas ietekmētu Ķīnu, telefonsarunā ar Spānijas kolēģi norādījis Vans.
Pekina principā noraida sankcijas un "Ķīnai ir tiesības aizsargāt savas leģitīmās tiesības un intereses", viņš piebildis.
Viņaprāt, karu Ukrainā izraisījusi gadiem ilga Eiropas drošības pretrunu uzkrāšanās un saasināšanās.
Vans nekomentēja ASV ziņoto, ka Krievija lūgusi Ķīnai militāru un ekonomisku palīdzību. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve iepriekš nodēvēja to par ļaunprātīgu ASV dezinformāciju.
ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans pirmdien Romā tikās ar Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja locekli Janu Dzječi, bet Ķīnas Ārlietu ministrija bija skopa savos izteikumos par šo tikšanos, kas ilga septiņas stundas.
Viņiem bija "atklātas, padziļinātas un konstruktīvas" sarunas, tostarp par saspringtajām attiecībām starp Pekinu un Vašingtonu par Taivānu.
Jans izteicās, ka Vašingtona vairs nepilda savu solījumu atturēties no Taivānas neatkarības atbalstīšanas.
Viņš arī pieprasīja, lai Vašingtona atzīst Taivānas jautājumu delikāto raksturu un neturpina šo "ļoti bīstamo ceļu".
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Ķīna ir pastiprinājusi diplomātisko, militāro un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, kopš 2016.gadā Taivānā prezidenta amatā stājās Cai Inveņa.
ASV atbalsta Taivānas aizsardzības spējas un piegādā tai ieročus.