Krievija nav mācījusies no Afganistānas kara rūgtās pieredzes un Ukrainā pieļāvusi tās pašas kļūdas, atzina Nacionālo bruņoto spēku rezerves virsnieks, bijušais Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas vadītājs Gunārs Rusiņš.
Rusiņš, kurš savulaik bija arī Saeimas deputāts, starp abiem kariem saskata vairākas līdzības. Sākotnēji Afganistānas karā padomju armijas karavīriem netika izpausts, kāpēc viņiem jādodas uz Afganistānu, līdz vienā naktī paziņots, ka karavīriem ticis liels gods ar ieročiem rokās aizstāvēt Afganistānas aprīļa revolūcijas iekarojumus. Kā noprotams no Ukrainas armijas izplatītajiem videomateriāliem, arī tagad krievu karavīriem pulcēšanās pie Ukrainas robežas tika uzdota kā mācības.
Abus karus iezīmē arī sliktā apgāde. Publiski pieejamā informācija liecina, ka krieviem ir uzturdevas ar izbeigušos termiņu vai arī ēdiens nav vispār pieejams.
Arī Afganistānas karā normālu ēdienu Rusiņš un viņa biedri nebija redzējuši - atsūtītie konservi bija uzpūtušies.
Tāpat abos notikumos ir vērojamas būtiskas problēmas loģistikā. Afganistānā loģistiku dažādu iemeslu dēļ bija grūtāk veikt, taču šeit krieviem ir kaimiņvalsts un nav tik milzīgi attālumi jāveic. Krievi nespēj apgādāt savu armiju ne ar pārtiku, ne munīciju, tāpat viņiem transportā nav pilnas degvielas bākas.
Abos karos redzams arī marodierisms, lai gan Afganistānā padomju armijas karavīri vairāk ar marodierismu nodarbojušies izdzīvošanas nolūkā, nevis materiālā stāvokļa uzlabošanai, kā tas tagad redzams no noklausītajām krievu telefonsarunām.
"Tolaik tas bija priekš sava vēdera, bet Ukrainā marodierisms jau ir pārākā pakāpē, kad cilvēkus vienkārši slepkavo," uzsvēra Rusiņš.
Abus karus iezīmē arī informācijas slēpšana par kritušajiem. Pirmajos Afganistānas kara gados "nevarēja pat muti atvērt" par šādu karu un kritušajiem. Tagad redzams, ka krievi kritušos pēc kaujas nesavāc vai arī tos sadedzina, vai arī aprok neiezīmētos kapos. Tāpat karavīriem tiek atņemti telefoni.
"Padomju laikā cik varēja, tik slēpa, taču, kad sūtīja uz Padomju Savienību cinka zārkus, tad radās māšu komitejas, kas lielu lomu nospēlēja šajā jautājumā," piebilda Rusiņš.
Lai arī krievi Ukrainā savējos pat nesavāc pēc kaujas, Afganistānas karā padomju zaldāti savus kritušos biedrus tomēr kopumā nepameta. "Tomēr mēģinājām vest ārā un uz vietas neatstāt, taču Ukrainā notiekošais ir cinisms," piebilda Rusiņš.
Lai arī krievi uzbrukuma pirmajās dienās postulēja, ka iznīcina tikai militāros objektus, tagad redzams, ka civilā infrastruktūra tiek bombardēta bez žēlsirdības.
Šajā apstāklī tiešā veidā abus karus nevar salīdzināt, jo Afganistānā nebija tādas pilsētvides infrastruktūras, tomēr, ja "šāvieni atskanēja no ciema, tad ciemu nežēloja un to līdzināja".
"Kopumā ņemot, krievi ir pieļāvuši tās pašas taktiskās un loģistikas kļūdas kā Afganistānas karā. Tāpat izlūkošana un analīze par Ukrainu ir bijusi nekāda, un Ukrainā vērojama totāla krievu pārrēķināšanās. To visu vēl papildina armijas modernizācijai paredzētās naudas izšķiešana un izzagšana. Tas, protams, ir nācis par labu Ukrainai," uzsvēra Rusiņš.
Arī Ukrainas armija pirms Krievijas atbalstītā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā bijusi korumpēta, taču Rusiņš slavēja, ka valsts šajos astoņos gados ir mainījusies un pacēlusi savu armiju. "Es savulaik Ukrainā biju kā novērotājs vēlēšanās un iznāca parunāties ar viņu Afganistānas kara veterāniem, un man stāstīja, kā komandieri uzdzīvojuši un armijas līdzekļi izzagti," piebilda Rusiņš.
Runājot par pašreizējo Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rusiņš jau pašā sākumā bija pārliecināts, ka sāksies karš.
"Es to sapratu jau uzreiz pēc pirmām kustībām pierobežā, kad šīs kustības tika pasniegtas kā mācības. Turklāt, ja vienlaikus satiekas divi šādi cilvēki kā Putins un Lukašenko, tad ir pilns komplekts," uzsvēra Rusiņš.
Rusiņš arī uzskata, ka martā šim karam jāatrisinās, turklāt ukraiņiem ir nepieciešamais, lai vajadzības gadījumā veiktu partizānu karu. Paralēli tam jebkurš karš nes gan fiziskos, gan ekonomiskos zaudējumus, turklāt sankciju dēļ krieviem ir iesaldēti resursi.
"Ja iet pret tautu, tad karš nav uzvarams, turklāt ukraiņi ir cīnītāji un tauta tic labam līderim - savam prezidentam Volodimiram Zelenskim. Esmu pārliecināts, ka tauta nepadosies un cīnīsies līdz galam. Putina vadītās Krievijas sapnis ir atgūt padomju ietekmes zonas, taču krievi nesaprot, ka viss ir mainījies un uzspiest savu politiku neatkarīgai valstij, brāļu tautai nav iespējams." piebilda Rusiņš.
Rusiņš arī atklāja, ka starp Latvijā dzīvojošajiem Afganistānas kara veterāniem vismaz atklāti neviens par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izraisīto agresiju Ukrainā neiestājas. "Ir varbūt atsevišķi cilvēki, kas mēģina riet, taču no sava vidus "apklusināti", jo kopumā cilvēki, kuri izjutuši kara garšu, nevēlas to atkārtot," piebilda Rusiņš.
