Pirmo reizi oficiāli atzīmēta Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena

Šī atceres diena tikai pērn tika iekļauta likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".

17.marts noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.

Piemiņas dienā tika godināta un notika visu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atcerēšanās.

Levits: Nacionālā pretošanās kustība gan Latvijā, gan trimdā cauri okupācijas gadu desmitiem iznesa neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ideju

Nacionālā pretošanās kustība gan Latvijā, gan trimdā cauri okupācijas gadu desmitiem iznesa neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ideju, šodien starptautiskajā konferencē "Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

17.marts, atsaucoties Levita priekšlikumam, no šī gada ir ierakstīts likumā kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena. Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana kontekstā ar Ukrainas cīņu pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu šodien tika pārrunāta starptautiskā konferencē.

Levits norādīja, ka Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana ir nozīmīga vēsturiska, politiska un juridiska liecība latviešu tautas valstsgribai.

Tāpat prezidents atzīmēja, ka Latvijas cilvēki nebija pasīvi cietēji un upuri lielvaru totalitāro režīmu ietekmju sfēru dalīšanā, objekti lielās vēstures gaitā un ka Latvijas tauta pati veidoja savu vēsturi.

"Nacionālā pretošanās kustība gan Latvijā, gan trimdā cauri okupācijas gadu desmitiem iznesa neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ideju. Tas deva iespēju atjaunot Latvijas neatkarību un Satversmē noteikto demokrātisko valsts iekārtu," teica Levits.

Kā norādīja prezidents, jau vairākus gadus pēc pašas sabiedrības iniciatīvas tieši 17.martā ir tikusi godināta nacionālā pretošanās okupācijas varām, un tagad likumdevēja lēmums sabiedrības iniciatīvai ir piešķīris valstisku raksturu.

"Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Latviju nevar izcīnīt vienreiz un uz visiem laikiem. Pašiem sava brīva un neatkarīga Latvijas valsts tikmēr pastāv stipra un ilgtspējīga, kamēr katra paaudze ir gatava no jauna iestāties par valsti un to nosargāt. Putina režīma karš pret Ukrainu šajās nedēļās šo vienkāršo patiesību mums ļoti skaudri atgādina," konferences skatītājus uzrunāja Levits, norādot, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena valsts vēstures politikā ieraksta pienākumu atcerēties, godināt un atjaunot sabiedrības vēsturiskajā atmiņā nacionālās pretošanās kustības varoņus.

Prezidents savā uzrunā atgādināja, ka valsts nosargāšana ir katra pilsoņa pienākums un atbildība. Taču vēl jo vairāk tas ir pienākums politiķiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, zinātniekiem, virsniekiem, juristiem, ārstiem, ierēdņiem, žurnālistiem. Tieši no viņiem visiem katra nācija sagaida paraugu, jo īpaši grūtos laikos.

Kā vēstīts, 17.marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.

Vienlaikus šajā dienā tiek pieminēta pirmās pretestības grupas PSRS okupācijai 1940.gadā, Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs un daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma, Latvijas Centrālo padomi, cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus, bēgļu pārcēlājus pāri jūrai, nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.