Kazahstāna liegusi rīkot Almati protesta akciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā

Kazahstāna, kas kopumā uztur labas attiecības ar Rietumiem, Ukrainas jautājumā pūlas ieturēt līdzsvaru, distancējoties no Kremļa brutālās agresijas un vienlaikus cenšoties nekaitināt Maskavu.

Marta sākumā varasiestādes atļāva rīkot Almati mītiņu pret Kremļa agresiju. Tajā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēki, kas skandēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aizvainojošus lozungus, bet šoreiz pulcēšanās atļauja nav dota.

Kā liecina vēstule, ko aktīvisti saņēmuši no Almati mēra biroja un parādījuši ziņu aģentūrai AFP, pilsētas laukums, kur parasti notiek demonstrācijas, šoreiz esot atvēlēts mītiņam prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva atbalstam.

Sociālajos tīklos ievietotajos attēlos redzams, ka uz mītiņu Almati galvenajā laukumā sanākuši vairāki simti cilvēku.

AFP korespondents novērojis, ka ap pulksten diviem pēcpusdienā mītiņa dalībnieki jau krauj mašīnā lozungus ar vārdiem "Kopā ar prezidentu", gatavojoties doties projām no laukuma.

Tikmēr viens no aktīvistiem, kas gribēja pieteikt pretkara akciju, aģentūrai sacījis, ka Tokajeva atbalsta mītiņa rīkotāji esot "rezervējuši" laukumu uz visu dienu un tas nozīmē, ka arī pēc viņu aiziešanas citi pasākumi tur nevar notikt.

Kazahstānā publiskas demonstrācijas tiek stingri reglamentētas, tās atļauts rīkot vienīgi īpaši tam paredzētās vietās ar vietējo varasiestāžu atļauju.

Kazahstānas Ārlietu ministrija februārī lika saprast, ka Ukrainas kara jautājumā valsts ieņem neitrālu nostāju, vienlaikus uzsverot, ka neplāno atzīt Krievijas atbalstītās Doneckas un Luganskas "tautas republikas" Ukrainas austrumos, un ar to izpelnoties Kremļa propagandas kanāla RT galvenās redaktores Margaritas Simonjanas nopēlumu.

Kaimiņvalsts Uzbekistānas ārlietu ministrs Abdulazizs Komilovs šonedēļ savas valsts parlamentā paziņoja, ka Taškenta atbalsta Ukrainas teritoriālo nedalāmību, un aicināja nekavējoties izbeigt karadarbību.

Kazahstāna ir Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas un Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalsts, savukārt Uzbekistāna 2012.gadā izstājās no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, bet Eirāzijas ekonomiskajā savienībā tai ir novērotājas statuss.