Katram ukraiņu bēgļu bērnam, kas nonāks Latvijā, tiks izstrādāts individuāls izglītības programmas apguves plāns, kas atbilst bērna personīgajām vajadzībām, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte vispārējās izglītības jomā Olita Arkle.
Piemēram, ja bērnam ir nepieciešamas papildu nodarbības matemātikā vai ukraiņu valodā vai ja bērns piedalījās dažādās interešu izglītības nodarbībās, viņam tiks mēģināts nodrošināt līdzīgas iespējas pašvaldībā, kurā bērns būs nonācis Latvijā. Bērnu individuālie izglītības plāni būšot elastīgi un var tikt mainīti atkarībā no bērna vajadzībām. Individuālos plānus iesnieguma veidā izglītības iestādes vadītājam iesniegs viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem.
Arkle skaidroja, ka bēgļu bērnu uzņemšana izglītības iestādēs nav jauna procedūra, šādi procesi Latvijā notiek jau kopš 2010.gada.
Pirmsskolas izglītības iestādēs uzņems bērnus no 1,5 gadu vecumu līdz 4 gadu vecumam. Bērna vecāki varēs izvēlēties, no kāda vecuma bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Pašvaldības varēs piesaistīt privātās izglītības iestādes pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanā Ukrainas bērniem.
Nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības arī turpināt iepriekš uzsāktās profesionālās izglītības ieguvi. Arkle aicināja, ja pašvaldībā, kurā atrodas bēgļu bērns, nav iespējams turpināt bērna sākto profesionālās izglītības programmu, tad pašvaldībai ir nepieciešams sazināties ar IZM, lai meklētu risinājumus.
Ja Ukrainā civiliedzīvotājs ieguva speciālo izglītību pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, viņš varēs iegūt rīkojumu apmeklēt speciālās izglītības iestādi Latvijā bez pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, skaidroja Arkle.
Pašvaldībai, katru mēnesi iesniedzot atskaiti, būs iespēja pieprasīt samaksu par papildu darbu pedagogiem un mācību līdzekļu pirkšanu. Kā skaidroja Arkle, IZM vēl veido šo atskaišu paraugu.
Arkle uzsvēra, ka pašreizējais plāns ir īstermiņa plāns, lai sniegtu bērniem iespēju pabeigt pašreizējo mācību gadu un nodrošinātu trīs nedēļas papildus mācības jūnijā tiem bērniem, kam tas ir nepieciešams.
Sadarbojoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūru un Kultūras ministriju, IZM plāno piesaistīt ukraiņu apmaiņas studentus Latvijā, lai viņi palīdzētu bērnu mācīšanās procesā un tiktu izveidota kāda vasaras nometne ukraiņu bērniem.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhnēviča skaidroja, ka Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā drīkst strādāt par pedagogu vai auklīti ukraiņu bērniem. Ukrainas civiliedzīvotājiem nav jāpierāda pedagogu kvalitātes statuss un viņi drīkst strādāt tikai kā ukraiņu bērnu skolotāji. Pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju kļūst pēc reģistrācijas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Savukārt Ukraiņu psihologi drīkst strādāt Latvijā ar ukraiņu bērniem tikai, ja ir pierādīta sekojošā augstākā izglītība psiholoģijā.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko skaidroja, ka gada vērtējums bēgļiem netiks izlikts tādos priekšmetos kā latviešu valoda, Latvijas vēsture un literatūra. Joprojām tiek spriests par 9. un 12.klases diplomu izsniegšanu ukraiņu skolēniem, jo bērni no Ukrainas, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.
