Veselības ministrija (VM) virza apstiprināšanai valdībā grozījumus noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību. Kā apgalvo ministrija, pēc izmaiņām rezidentūras vietu un specializācijas plānošana būs augstskolām elastīgāka un ārstiem labvēlīgāka.
Ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību.
Pirms pāris mēnešiem vairākas slimnīcas un arī augstskolas pauda bažas, ka izmaiņas paredz maksas rezidentūras vietu samazinājumu, kā rezultātā daudzi jaunie ārsti-rezidenti Latvijā nevarēšot iegūt savu iecerēto specialitāti un būs spiesti meklēt iespējas izglītību pabeigt ārvalstīs, iespējams, tur arī paliekot.
Tas nozīmētu, ka Latvijā būtu vēl lielāks speciālistu trūkums medicīnā nekā tas ir patlaban.
Tāpat tika atzīmēts, ka maksas rezidentiem par pilna laika darbu netika nodrošināts atalgojums un līdz ar to arī sociālās garantijas. Rezultātā nākamā gada budžetā tika rasti 5,6 miljoni eiro, lai no 2022.gada visiem maksas rezidentiem tiktu nodrošināts atalgojums tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem.
Grozījumi noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tā kā uz rezidentūras vietām pretendē ne vien ārsti, kas absolvējuši studijas par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī medicīnas studiju absolventi, kuru apmācību pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, tad rezidentūras vietu skaita noteikšanā paredzēts vērtēt kopējo, ne vien no valsts budžeta finansēto medicīnas studiju absolventu skaitu.
Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.
Grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde veicama trīs gadus piecu gadu periodā, taču periodu pagarinās, ja persona saņem maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu. Līdz šim bija noteikts, ka atstrāde jāveic turpmākajos trīs gados pēc rezidentūras pabeigšanas
Vienlaikus noteikumos precizēts, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek veikts pasniedzēja darbs augstskolā vai zinātniskais darbs. Elastīgāki padarīti arī finanšu saistību izpildes nosacījumi, ja persona ir mainījusi rezidentūras programmu un pēc tās apguves veic atstrādi atbilstoši nosacījumiem.
Šogad maksas rezidentiem valsts sāk maksāt atalgojumu, tāpēc noteikumu projektā atrunāta kārtība maksas rezidentūras plānošanai augstskolās.
Kā aģentūrai LETA skaidroja informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, plānotās maksas vietas universitātēm būs jāsaskaņo ar VM. Tāpat augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai.
Plānotās maksas vietas universitātēm būs jāsaskaņo ar Veselības ministriju. Tāpat augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai.
Grozījumi arī paredz precizēt 30% reģionālās piemaksas izmaksu rezidentiem, nosakot, ka 30% piemaksu aprēķinās atbilstoši nostrādātajam darba apjomam attiecīgajā mēnesī reģionā, tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs vērtējis, ka izstrādātie grozījumi ir "solis pretī sakārtotai rezidentūras vietu plānošanai, paredzēs papildu motivāciju darbam reģionālajās slimnīcās, kā arī ir skaidrs signāls tam, ka mēs, beidzot, varam doties prom no jauno ārstu bezmaksas darba".
VM informēja, ka šī gada budžetā pirmo reizi atvēlēts finansējums - 5,6 miljoni eiro, lai visiem maksas rezidentiem nodrošinātu atalgojumu tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem. Tāpat šogad palielinātas valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits par 30 vietām, novirzot tam papildu 266 000 eiro.
