Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredzēs no 2024.gadu publiskās vietās izvietot vairāk defibrilatoru, ko dzīvību apdraudošās situācijās sirdsdarbības atjaunošanai pirms mediķu ierašanās varēs izmantot apmācītas personas.
Grozījumus iesnieguši gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan citi Saeimas deputāti Andris Skride (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ilmārs Dūrītis (AP), Krista Baumane (AP), Viesturs Liepkalns (AP), Inese Voika (AP), Anda Čakša (JV), Vitālijs Orlovs (S), Normunds Žunna (K) un Edmunds Teirumnieks (NA).
Parlamentāriešu priekšlikums paredz noteikt, ka dzīvību apdraudošās situācijās sirds apstāšanās gadījumos, līdz ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde, apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru (AĀD) cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.
Ministru kabinetam būtu jānosaka gan publiskās vietas, kurās uzstādāmi AĀD, gan prasības to uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība.
Valdība arī noteiktu AĀD lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apmācības apliecības izsniegšanas kārtību un tās termiņu.
Grozījumi likumā stātos spēkā 2024.gada 1.janvārī.
Piedāvāto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka AĀD ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. AĀD nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība, skaidro politiķi.
AĀD izmantošana ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti. "Katra minūte, kuras laikā netiek izmantots AĀD, ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10-12%," norāda deputāti.
NMPD katru gadu dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās, teikts likumprojekta anotācijā.
Piemēram, 2019.gadā NMPD brigādes devušās pie 958 pacientiem sabiedriskās vietās, no kuriem 882 gadījumos pacientam konstatēta nāve. Tajā skaitā 209 pacientiem veikta nesekmīga reanimācija, 673 pacientiem mediķi konstatējusi nāvi, ierodoties izsaukuma vietā.
"Daudzos no šiem gadījumiem cilvēku dzīvību varētu glābt publiskās vietās iedzīvotājiem pieejami AĀD, kas to lietotājam sniedz skaidru un saprotamu audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām," skaidro deputāti.
Pēc NMPD rīcībā esošās informācijas, pašlaik Latvijā ir pieejami AĀD lielākajos veikalu tīklos, piemēram, "Rimi", "IKEA", lidostā "Rīga" un vēstniecībās. Jautājums par AĀD tīkla paplašināšanu un uzstādīšanu publiskās, sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, skolās, lielveikalos, dzelzceļa stacijās, lidostās un citās publiskās vietās, ir diskutēts arī ar neatliekamās medicīnas jomas asociācijām un Latvijas Ārstu biedrību, norāda parlamentārieši.
Pirms konkrētas kārtības noteikšanas valdības līmenī pašlaik nav iespējams detalizēti aprēķināt gaidāmās izmaksas AĀD ieviešanai, atzīmēts anotācijā.
Tāpat pēc Skrides priekšlikuma likumā paredzēts noteikt, ka, lai stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, Ministru kabinets šajā jautājumā noteiks atsevišķu regulējumu.
Šāds regulējums būs valdības izdota kārtība par stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzini, šajā informācijas sistēmā iekļaujamajiem datiem, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.
