Ukraiņu bērniem, kas plāno Latvijā palikt uz ilgāku laiku, nepieciešams piedāvāt dažādus atbalsta mehānismus ātrākai un veiksmīgākai latviešu valodas apguvei, atzīmēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka šiem bērniem nepieciešams nodrošināt intensīvāku valodas mācīšanās procesu, lai bērnus varētu sekmīgāk iesaistīt Latvijas sabiedrībā.
Pēc LIZDA vadītājas vārdiem, Latvijai kā bēgļu uzņēmējai nepieciešams saprast, cik daudz bērni valstī varētu palikt ilgāku laiku, jo pagaidām no daudziem ukraiņu bēgļiem esot dzirdēts, ka uzturēšanās Latvijā ir īstermiņa plāns, "kamēr normalizēsies situācija Ukrainā".
Ukrainā jau mēnesi turpinās Krievijas sāktais karš, kura noslēgumu nav iespējams prognozēt.
Vanagas skatījumā, īstermiņa Ukrainas kara bēgļu bērnu uzņemšana izteikti atšķiroties no Latvijas mazākumtautību bērnu integrēšanas, jo bēgļu bērni nav dzīvojuši Latvijas valodas telpā un viņiem latviešu valoda ir sveša. Spiest ukraiņu bērnus dažu mēnešu laikā apgūt latviešu valodu tā, lai viņi var pilnvērtīgi mācīties latviešu valodas plūsmā, būtu nesamērīgi, uzskata LIZDA pārstāve.
Vanaga uzskata, ka ukraiņu bērnu mācību process Latvijā ne šajā, ne nākamajā mācību gadā nevar nodrošināt tikai latviešu valodā. Prioritāte šajā laikā varētu būt palīdzēt bērniem iejusties un psiholoģiski stabilizēties pēc straujās vides maiņas, nevis bērniem visus priekšmetus pasniegt tikai latviešu valodā. Kā uzsvēra Vanaga, ir jāveido pārejas posms ar dažādiem atbalsta mehānismiem.
LIZDA pārstāve uzsvēra, ka pašlaik trūkst mācībspēku un mācību materiālu, kas palīdzētu mācību procesā, ja tas notiktu latviešu valodā.
Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) ir paudis nostāju, ka, apgūstot izglītību latviešu valodā, ukraiņu bērni varēs labāk iekļauties Latvijas sabiedrībā, jo skaidrs, ka karš Ukrainā nebeigsies pēc nedēļas un bērni un to vecāki Latvijā ir uz ilgāku laiku.
Vienlaikus mācību nodrošināšana latviešu valodā atvieglotu koalīcijas piedāvāto pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, ko paredzēts realizēt sešu gadu laikā. Attiecīgi, ja ukraiņu bērni jau pamazām sāktu apgūt latviešu valodu un iekļautos Latvijas sabiedrībā, tad, viņaprāt, šī iekļaušanās notiktu daudz ātrāk.
