Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, kurā noteikts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca bez atlīdzības tiek nodota Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, nodibinājumam nodotas Pētera baznīcas īpašuma tiesības.
Likumā noteikts, ka Pētera baznīca ir katoliskās un luteriskās ticības veidota kultūratmiņas vieta.
Tāpat noteikts, ka baznīca pēc atbilstošas saskaņošanas būs pieejama saistīto kristīgo konfesiju reliģisko darbību veikšanai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) jau pagājušajā gadā skaidroja, ka deputātiem nācās pieņemt "izsvērtu un atbildīgu lēmumu", izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem - Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi LELB un LELB Vācu draudze.
"Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai," pauž Ašeradens akcentējot, ka jautājums par baznīcas juridisko piederību rūpīgi skatīts arī komisijas izveidotajā darba grupā.
Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca pašlaik atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt, norāda Ašeradens, uzsverot, ka baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorija un daļa.
Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.
Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā tiks izdarīta atzīme par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.
Likumā nostiprināts pienākums nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam noteikti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju (KM) īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.
Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu notiks parlamentārā uzraudzība, un KM kā uzraugošā institūcija izvērtēs un reizi gadā sniegs ziņojumu Izglītības komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
Likumā noregulēts arī jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana.
Noteikti arī ierobežojumi, tostarp aizliegums būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.
Finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.