Latvijas aizsardzības plānos praksē trenētas partizānu cīņas metodes, bojājot infrastruktūru un traucējot pretinieka pārvietošanos. Latvijas dzelzceļš joprojām izmanto sakaru infrastruktūru un programmatūru, ko ražojis ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem saistīts valsts uzņēmums, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Kopš Krievijas kara Ukrainā pirmās dienas neatsveramu palīdzību kara noziedzniekam Putinam sniedzis pašpasludinātais Baltkrievijas vadītājs. No baltkrievu robežas līdz Kijivai ir tikpat tuvu kā no Rīgas līdz Valkai. Tomēr Lukašenko režīmam nav izdevies iznīdēt visus savus pretiniekus. Kopš 24.februāra daudzi primitīvām, bet iedarbīgām partizānu metodēm traucē Krievijas armijai.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs pirms 10 dienām vienā no savām tradicionālajām uzrunām soctīklos vērsās pie ikviena, kurš spētu sarīkot diversijas, piemēram, iznīcinot dzelzceļa sliedes pretinieka okupētajās Ukrainas daļās.
Arestoviča pieminētie notikumi Ukrainas ziemeļos, bet arī Baltkrievijas teritorijā sākās līdz ar kara sākumu 24.februārī. Raidījuma kadros redzams, kā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes cilvēki kopā ar bataljona AZOV kaujiniekiem veica īpašu operāciju Krievijas pierobežā un uzspridzināja dzelzceļa tiltu, ko iebrucēji gribēja izmantot savu vienību munīcijas un nodrošinājuma piegādēm.
Brīdī, kad kara noziedznieks Vladimirs Putins televīzijā paziņoja kara sākumu, Baltkrievijas opozīcijas savienība BYPOL, kuru izveidojuši miliči un specdienestu darbinieki, kuri pretojas Lukašenko režīmam, sāka partizānu uzbrukumus Baltkrievijas dzelzceļa infrastruktūrai.
BYPOL atbalstītāju šūniņas Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalā iznīcināja signalizācijas iekārtas, bloķēja dzelzceļa līnijas.
Bija traucēts vairāku Baltkrievijas dzelzceļa atzaru darbs. Kopš tā brīža Krievijas dzelzceļš ir aizliedzis sava ritošā sastāva, tostarp militāro vilcienu, pārvietošanos pa Baltkrievijas teritoriju nakts laikā. Baltkrievu mašīnisti masveidā atsakās vadīt lokomotīves Ukrainas virzienā, baidoties no sabotieru uzbrukumiem, kas notiek katru dienu.
Partizāni Baltkrievijā izmanto primitīvas, bet iedarbīgas metodes. Izveido īssavienojumus vilcienu elektrolīnijām, sliedes nokrauj ar baļķiem un tos aizdedzina. Bijuši vairāki gadījumi, kad braucošos vilcienos ietriecas traktori ar piekabēm, šādi uz ilgu laiku bloķējot satiksmi.
Latvijas Nacionālajā drošības koncepcijā teikts, ka mūsu armijai savlaicīgi jāplāno un jāgatavo pretošanās pasākumi, kuros, citēju, “pretmobilitātes un pretošanās sagatavošanā brīvprātīgi un uz savstarpējas uzticības pamata tiek iesaistīti civiliedzīvotāji”. Citāta beigas. Lai to varētu izdarīt, jau miera laikos iedzīvotāji jāapmāca, jāplāno, kā šī sadarbība notiks. Jāgatavojas praktiski - veidojot kara situācijai noderīgus slēpņus un krājumus.
Aizsardzības ministrija apstiprina - līdzīgi kā Ukrainā mēs Latvijā arī gatavojamies partizānu kara situācijām.
Bet diversijas uz ceļiem un dzelzceļa var rīkot ne tikai mūsu spēki, lai aizkavētu uzbrucējus. Tos var sabotēt, piemēram, pretinieku hakeri. Un mūsu pusē drošības jomā ir caurumi, kas tam var ļaut notikt.
Pirms diviem gadiem stāstījām, ka Latvijas Dzelzceļš iepērk svarīgu sakaru tīkla infrastruktūru no Baltkrievijas valsts uzņēmuma, kas apkalpo baltkrievu armiju. Kompānija “AGAT - vadības sistēmas” ir meitas uzņēmums valstij piederošai holdingkompānijai “Ģeoinformācijas sistēmas”. Holdings nodrošina praktiski visus sakaru rīkus, ko izmanto Baltkrievijas armija, - karaspēka pārvaldības un sakaru sistēmas, ierīces izlūkošanai, īpaši aizsargātu skaitļošanas tehniku, radiolokācijas iekārtas un karaspēka kontrolmēraparātus.
Šīs Baltkrievijas valsts militārās rūpniecības kompānijas ražoto sistēmu Latvijas dzelzceļš izmanto jau no 2001.gada. Tā nodrošina kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. 2020.gadā no Baltkrievijas uzņēmuma tika iepirkts pakalpojums “Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana”.
Latvijas dzelzceļš 2020.gadā mums neatbildēja, vai vēl izmanto citas Baltkrievijā un arī Krievijā ražotas sistēmas, jo šāda informācija esot komercnoslēpums. Tolaik Latvijas dzelzceļš apgalvoja - jau divus gadus notiekot darbs, lai baltkrievu sistēmu nomainītu.
Bet šonedēļ noskaidrojām, ka laikā, kad Baltkrievija ļauj no savas teritorijas Ukrainā iebrukt Krievijas armijai un izskan bažas, ka iebrukumā var iesaistīties arī Lukašenko karavīri, Latvijas dzelzceļš arī šobrīd turpina izmantot sakaru iekārtas un programmas, ko ražojis Baltkrievijas armiju apgādājošais valsts uzņēmums. Un arī šobrīd tiekot domāts par šīs sistēmas nomaiņu.
Tātad, pēc Latvijas dzelzceļa mums iepriekš teiktā, domāt par sistēmu nomaiņu sākts 2018.gadā. Un līdz 2025.gadam būšot nomainītas šīs un citas sakaru iekārtas, un tas tiks darīt gan mūsu, gan Igaunijas dzelzceļā.