Valdība atbalsta aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP
Papildināts

FOTO: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)

Valdība otrdien atbalstīja aizsardzības budžeta pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbalstītie grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā paredz, ka 2023.gadā budžets tiek palielināts ne mazāk kā līdz 2,25% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma.

2024.gadā budžets plānots ne mazāks kā 2,40% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet 2025.gadā un turpmākajos gados - ne mazāks kā 2,5% no prognozētā IKP apjoma.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, taču vispirms likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.

2022.gada aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni eiro jeb 2,2% no IKP, un valdības pieņemtais lēmums paredz tā pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot 2,5% no IKP.

Budžeta palielinājumu aizsardzības nozare investēs, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Papildu finansējums ļaušot arī sasniegt Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, kas ir svarīgi katras spējas īstenošanai, kā arī būtiski sekmēs Latvijas aizsardzības industrijas attīstību.

Aizsardzības nozare attīstīs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu no 2020. līdz 2032.gadam, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2020.gada decembrī.

Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, arī Igaunija un Vācija jau ir paziņojušas par savu aizsardzības budžetu palielināšanu.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsver aizsardzības stiprināšanas nozīmi ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos.

"Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko neapšaubāmi ir ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā, mums nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai," pauž Pabriks.

Politiķis uzver, ka nedrīkstam "sēdēt rokas klēpī salikuši" un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā mūs aizstāvēs kāds cits, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies aizsardzībā. "Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem," pauž aizsardzības ministrs, pateicoties kolēģiem par atbalstu.

Piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai.

Pabriks arī aicina "ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā".

Uz augšu
Back