Ukrainas un Krievijas sarunas: puses vienojas jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi
Papildināts

Krievijas un Ukrainas miera sarunas Turcijā. FOTO: SCANPIX

Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas.

Krievijas pārstāvis sarunās Stambulā Vladimirs Medinskis Krievijas un Ukrainas sarunas nodēvēja par konstruktīvām. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka nākamā sarunu kārta var notikt jau šovakar.

Medinskis sacīja, ka Krievija izskatīs Ukrainas priekšlikumus, par tiem tiks ziņots Putinam. Viņš norādīja, ka Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās iespējama vienlaicīgi ar Krievijas un Ukrainas līguma parafēšanu Ārlietu ministriju līmenī.

"Pēc šodienas jēgpilnās diskusijas mēs esam vienojušies un ierosinājuši risinājumu, saskaņā ar kuru ir iespējama valstu vadītāju tikšanās vienlaicīgi ar ārlietu ministriem parafējot līgumu," pavēstīja Medinskis. "

Ja būs ātrs darbs pie līguma un nepieciešamā kompromisa rašanas, miera iespēja kļūs daudz tuvāka."

Viņš piebilda, ka Ukrainas puse ir iesniegusi rakstiskus priekšlikumus, kas paredz Ukrainai kļūt par "permanenti neitrālu valsti ar starptautiskām drošības garantijām".

Medinskis sacīja, ka šīs garantijas neaptvers aneksēto Krimu vai Krievijas uzturēto kaujinieku kontrolētos reģionus Donbasā, kas, pēc viņa teiktā, nozīmē to, ka Kijiva atteiksies no mēģinājumiem tos atgūt ar militāru spēku.

Pēc Medinska teiktā, Ukrainas priekšlikumi arī ietver vienošanos, ka tā neiestāsies militārās aliansēs un neveidos ārvalstu bāzes savā teritorijā.

Viņš sacīja, ka Ukrainas priekšlikumi ir saistīti ar priekšnosacījumu Krievijai, ka tā neiebilst pret Ukrainas centieniem iestāties Eiropas Savienībā.

Krievijas pārstāvji Turcijā notiekošajās sarunās ar Ukrainu paziņojuši, ka Krievija radikāli samazinās savu militāro aktivitāti Ukrainas ziemeļos, kas ietver arī galvaspilsētas Ukrainas pievārti un Černihivu.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" Ukrainas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Puses vienojušās atsevišķi apspriest Krimas un Donbasa jautājumus. Ukrainas puse ierosinājusi sarunas par Krimas un Sevastopoles statusu turpināt 15 gadus, puses atsakās izmantot bruņotas metodes šī jautājuma risināšanai.

Tāpat jautājums par Donbasa "republiku" statusu un likteni izcelts atsevišķi, to abu valstu prezidenti var pārrunāt personīgā tikšanās reizē.

Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja ir skaidras un stingras garantijas no vairākām valstīm, kas ir jānostiprina dokumentāli.

Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemas nestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā var rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" Ukrainas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija atklājis Ukrainas nosacījumus drošības garantijām, kā arī valstis, kuras var darboties kā garanti.

Ukraina iesniegusi Krievijai savus priekšlikumus par Drošības garantiju līgumu Ukrainai, kas ļauj izbeigt karu. Tam vajadzētu būt starptautiskam līgumam, kuru parakstīs visi drošības garanti, uzskata Ukrainas delegācija.

Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.

Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam - ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai specoperācija, tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.

"Šis priekšlikums netika pieņemts, mēs to nododam Krievijas pusei. Gaidīsim viņu atbildi," sacīja Arahamija.

Ukrainas delegācijas loceklis Oleksandrs Čalijs paziņoja, ka pirms miera līguma parakstīšanas ir jāizpilda vairāki nosacījumi.

Vispirms Ukrainai ir jāsarīko referendums, kurā katrs pilsonis var atbalstīt vai noraidīt piedāvāto miera līguma variantu.

Miera līguma parakstīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas uguns pārtraukšanas.

Pēc tam līgums ir jāratificē Ukrainas parlamentam un galvotājvalstu parlamentiem, sacīja Čalijs.

Uz augšu
Back