S, 10.12.2022.

Aktuālais frontē ⟩ Kazahstāna nepalīdzēs Krievijai apiet sankcijas; Erdogans aicina Maskavu un Kijivu turpināt sarunas

TVNET/LETA
Kazahstāna nepalīdzēs Krievijai apiet sankcijas; Erdogans aicina Maskavu un Kijivu turpināt sarunas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Rodrigo Abd/AP/Scanpix

Kazahstāna nepalīdzēs Krievijai apiet sankcijas, ko ASV un Eiropas Savienība tai noteikušas par agresiju Ukrainā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien telefonsarunas gaitā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājis Maskavu un Kijivu darboties veselā saprāta interesēs un turpināt dialogu, pavēstīja Turcijas prezidenta kanceleja.

"Aktuālais frontē" - svarīgāko Ukrainas kara notikumu apkopojums.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien telefonsarunas gaitā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājis Maskavu un Kijivu darboties veselā saprāta interesēs un turpināt dialogu, pavēstīja Turcijas prezidenta kanceleja.

Erdogans un Putins runājuši par Stambulā notikušo Krievijas un Ukrainas miera sarunu gaitu. Erdogans arī norādījis uz to, ka "pozitīvas un konstruktīvas" sarunas, kā viņš to saskata, dod cerības uz mieru.

"Erdogans (..) norādīja, ka gribētu vainagot savus centienus miera labā, sarīkojot Krievijas prezidenta Putina un Ukrainas prezidenta [Volodimira] Zelenska tikšanos," teikts Ankaras paziņojumā.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš nenoraidīja šādas tikšanās iespējamību, bet norādīja, ka tā ir rūpīgi jāsagatavo, lai būtu rezultāti.

Kazahstāna nepalīdzēs Krievijai apiet sankcijas

"Mēs ievērosim sankcijas. Lai gan ietilpstam ekonomiskajā savienībā ar Krieviju, Baltkrieviju un citām valstīm, mēs esam arī daļa no starptautiskās kopienas, tādēļ mazāk par visu vēlamies, lai uz Kazahstānu tiktu attiecinātas otrējās ASV un ES sankcijas," viņš norādījis.

Pēc Suleimenova teiktā, Kazahstāna "turpinās investēt Krievijā un piesaistīt investīcijas Krievijai", jo republikas ekonomika citādi nedarbojas. "Taču mēs darīsim visu iespējamo, lai kontrolētu sankcijām pakļautās preces. Mēs darīsim visu iespējamo, lai kontrolētu jebkādas sankcijām pakļauto personu vai organizāciju investīcijas Krievijā, un to mēs gribam atklāti apliecināt eiropiešiem," viņš piebildis.

Kazahstāna līdz ar Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un Kirgizstānu ir Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstis.

Ukrainā pēc karagūstekņu apmaiņas ar Krieviju atgriezušies 86 karavīri

Krievijai nodoto karavīru skaits netiek ziņots.

Šo informāciju apstiprināja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka, norādot, ka apmaiņa notikusi pēc prezidenta Volodimira Zelenska pavēles.

Pirmā karagūstekņu apmaiņa notika 24.martā, un tad atbrīvoto ukraiņu karavīru vidū bija tie, kas atradās Čūsku salā Melnajā jūrā, kurus Krievija sagūstīja iebrukuma sākumā.

Ukrainas spēki veic pretuzbrukumus Harkivas virzienā, ziņo Arestovičs

Ukrainas Bruņotie spēki dzen Krievijas karavīrus prom no Kijivas, veic pretuzbrukumus Harkivas virzienā un izpilda taktiskas darbības pret ienaidnieka aizsardzību Hersonas virzienā, preses brīfingā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

"Kijivas virzienā ienaidnieks veic daļēju rotāciju ar spēku atvilkšanu un pārsviešanu, domājams, uz Apvienoto spēku operācijas zonu [Donbasā]. Tomēr tam pilnībā neizdodas norobežot tos posmus un rajonus, kuros vēlētos iegūt, lai nodrošinātu šo rotāciju. Mūsu karaspēks viņus dzen gan uz ziemeļrietumiem, gan uz ziemeļaustrumiem, atbīdot tālāk no Kijivas, padarot praktiski neiespējamu jebkādu atkārtotu uzbrukumu Kijivai. Mēs atbrīvojam mūsu zemi. Padzenam ienaidnieku," viņš klāstīja.

Arestovičs arī paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki veic pretuzbrukumus Harkivas virzienā un turpina taktiskās darbības pret ienaidnieka aizsardzību Hersonas virzienā.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks norādīja, ka situācija kopumā vērtējama kā optimistiska ar nelielu Ukrainas pārsvaru.

Vienlaikus viņš atzina, ka Krievija turpina gaisa triecienus pa kritiskās infrastruktūras, militārās rūpniecības objektiem,

turpina iznicināt dzīvojamo māju rajonus, jo īpaši Mariupolē, Harhivā, Černihivā. Šajā kontekstā, kā sacīja Arestovičs, Krievija mēģina pārvērst Černihivu par "otru Mariupoli".

"Tomēr domāju, ka mēs tiksim galā. Ar Černihivu joprojām ir sauszemes ceļš, tiek sniegta militārā un humānā palīdzība un cilvēki var izbraukt no pilsētas," norādīja Arestovičs.

Krievijas karaspēks ieņēmis Izjumas pilsētu

Krievijas karaspēks kontrolē Izjumas pilsētu, kas ir rajona centrs Harkivas apgabalā, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Par Izjumas ieņemšanu Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja jau 24.martā, taču tad Izjumas varas iestādes paziņoja, ka cīņas par pilsētu turpinās.

Izjumas iedzīvotāju skaits ir 50 000 cilvēku, bet pilsēta ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 18 000

Kopš iebrukuma sākuma līdz piektdienas rītam iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 131 helikopteru, 625 tankus, 1751 bruņutransportieri, 316 lielgabalus, 96 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1220 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 85 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Sarunas atsākas tīmekļa formātā

Krievijas un Ukrainas sarunas atsākušās tīmekļa formātā, piektdien pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Sarunas turpinājās tīmekļa formātā ar darba apakšgrupu pieslēgšanos," viņš paziņoja.

Pēdējo reizi sarunvedēji tikās 29.martā Stambulā.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis tīmeklī publicējis jaunās tikšanās fotogrāfijas.

"Turpinām saruna videokonferenču režīmā. Mūsu pozīcijas par Krimu un Donbasu ir nemainīgas," ierakstījis Medinskis.

Ukrainā nogalināti jau 153 bērni

Krievijas karaspēka uzbrukumos kopš iebrukuma Ukrainā sākuma nogalināti jau 153 bērni un vairāk nekā 245 tikuši ievainoti, piektdien informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

"Kopš Krievijas bruņotās agresijas sākuma Ukrainā cietuši gandrīz 400 bērnu. No tiem 153 ir gājuši bojā un vairāk nekā 245 ir ievainoti," lasāms paziņojumā platformā "Telegram".

Visvairāk bērnu Krievijas karavīru darbības rezultātā nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā - 73, Doneckas apgabalā tādu ir 65, Harkivas apgabalā 53, Černihivas apgabalā - 43, Luhanskas apgabalā - 31, Mikolajivas apgabalā - 30, Hersonas apgabalā - 29, Zaporižjas apgabalā - 22, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Krievijas veiktā bombardēšanā un apšaudēs sapostītas 859 mācību iestādes, no kurām 83 ir pilnībā sagrautas. Visvairāk izglītības iestādes cietušas Doneckas, Harkivas, Mikolajivas, Sumu, Kijivas, Hersonas, Žitomiras un Černihivas apgabalos, kā arī Kijivā.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidu okupētajās vietās.

Zelenskis atkal uzrunā partnerus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien jaunā videouzrunā aicināja Ukrainas partnerus tai sniegt lielāku atbalstu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā videouzrunā sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgs lielāks partneru atbalsts tieši tagad, kad Krievijas karaspēks koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos.

"Es šodien vērsos pie mūsu partnervalstu parlamentiem - Austrālijas, Nīderlandes, Beļģijas. Jutu pilnīgu atbalstu. Gaidu konkrētus soļus. Aicināju vēl pastiprināt sankcijas pret Krievijas Federāciju. Spiest uz agresoru vajag tik ilgi, līdz agresija izsīks," teica Zelenskis.

Viņš piebilda, ka runājis par to arī ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu.

"Mums ir vajadzīgs lielāks atbalsts no mūsu partneriem tieši tagad - kad Krievijas militāristi koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos," uzsvēra Zelenskis.

Viņš sacīja, ka ar Mišelu apspriedis ne tikai sankcijas, bet arī ekonomisko atbalstu Ukrainai un prioritāru projektu finansēšanu, kā arī Ukrainas virzību uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.

"Sankciju politika bija viens no priekšmetiem sarunās starp [Ukrainas] prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku un ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeiku Salivanu. ASV ieviesa jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Mēs esam pateicīgi. Tā neļaus apiet esošās sankcijas - šādus mēģinājumus mēs jau fiksējam, kā arī ierobežos Krievijas ekonomikas jutīgu nozaru - tās aizsardzības sektora - darbību," sacīja Zelenskis.

"Lai Maskavā neaizmirst, ka sankciju politika tikai turpināsies un pastiprināsies. Kamēr nav miera, ir vajadzīgas sankcijas. Kamēr Krievija nav sākusi iekļauties miera meklēšanā tik patiesi, cik tā iekļaujas mūsu valsts iznīcināšanā, sankcijas būs bez alternatīvas," teica Ukrainas prezidents.

Viņš arī atgādināja, ka ceturtdien viņam bijusi saruna arī ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. "Runājām ļoti konkrēti. Par sarunu ar Krievijas Federāciju perspektīvām Turcijā, kā arī par efektīvas garantiju sistēmas izveidošanu mūsu valstij. Par drošību, kas mums vienmēr bijusi vajadzīga un kuras reālai nodrošināšanai esam pietuvojušies. Esmu pateicīgs par Turcijas gatavību kļūt par drošības garantu Ukrainai," sacīja Zelenskis.

Okupanti izlaupa Čornobiļas AES

Krievijas karaspēks, kas ceturtdien pameta Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) un devās Ukrainas-Baltkrievijas robežas virzienā, pirms tam to izlaupīja, paziņoja Ukrainas Valsts aģentūras aizliegtās zonas pārvaldei vadītājs Jevhens Kramarenko.

"Nebūtiskas [okupantu] kustības notika jau no rīta. Sāka izbraukt tehnika, kas atradās Čornobiļas AES teritorijā. Pēc tam, kad daļa tehnikas bija izbraukusi, vecākā persona starp viņiem (..) ierosināja sastādīt aktu un piedraudēja - ja tas nenotiks, tad viņi aizvedīs mūsu darbiniekus sev līdz uz Baltkrieviju. Faktiski akts tika parakstīts piespiedu kārtā," stāstīja Kramarenko.

Iepriekš bija ziņots, ka krievi parakstījuši dokumentu, kurā apstiprināta AES nodošana un apliecināts, ka AES administrācijai nav pretenziju pret Krievijas karavīriem, kas "apsargājuši" objektu.

"Izrādās, ka okupanti "apsargāja" staciju vairāk nekā piecas nedēļas un pat tik labi, ka nav sūdzību," paziņojumā lietotnē "Telegram" norādīja Ukrainas kodolenerģijas uzņēmums "Enerhoatom".

Kramarenko pastāstīja, ka okupanti pēc akta parakstīšanas nodarbojušies ar marodierismu.

"Sāka iznest vērtīgas mantas, iesaiņot tās tehnikā, kas vēl bija palikusi Čornobiļas AES teritorijā, un daļēji aizbraukt. [AES] darbnieki šajā laikā atradās savās darba vietās un viņiem bija aizliegts iziet no dispečeru telpām un kabinetiem. (..) Viņi (Krievijas karavīri) izzaga vairāk vai mazāk vērtīgas lietas - datorus, kafijas automātus, tējkannas, dažus konteinerus ar īpašumu, kas atradās Čornobiļas AES, viņi iekrāva savos automobiļos un aizveda," atzīmēja valsts aģentūras vadītājs.

Čornobiļas AES pašlaik atrodas 59 tās darbinieki. Viņi apskatīja AES teritoriju un neatrada nevienu okupantu, kas tur būtu palicis, bet ārpus AES neizgāja, jo tur var bīstama mīnēta teritorija.

Pametot Čornobiļas AES, Krievijas karaspēks paņēma līdz Ukrainas Nacionālās gvardes karavīrus, kas atradās gūstā kopš AES ieņemšanas 24.februārī.

Izjumā 20 000 cilvēku gaida evakuāciju

Harkivas apgabala Izjumas pilsētā evakuācija ir nepieciešama apmēram 20 tūkstošiem iedzīvotāju, ceturtdien paziņoja pilsētas mēra vietnieks Volodimirs Macokins.

"Visoperatīvākā evakuācija no Izjumas vajadzīga 15-20 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju. "Zaļie koridori" netiek saskaņoti, to nav gandrīz 20 dienas," sacīja Macokins.

Viņš informēja, ka ceturtdien tika evakuēti 2500 cilvēki no Izjumas rajona, bet uzsvēra, ka "nebija evakuācijas no Izjumas pilsētas".

Krievijas karaspēks pēdējās diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč". Apgabala karstākais punkts vēl arvien ir Izjuma, kur turpinās kaujas un pastāvīgas apšaudes.

Eiropas Parlamenta prezidente dodas uz Kijivu

Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola ir paziņojusi, ka dodas vizītē uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.

"Esmu ceļā uz Kijivu," Metsola ceturtdienas vakarā ierakstīja tviterī.

Metsolas brauciena detaļas netiek izpaustas drošības apsvērumu dēļ. Viņas preses sekretārs pateica tikai to, ka Metsola vērsīsies pie Ukrainas ar atbalsta un cerības vēsti Eiropas Parlamenta vārdā.

Marta vidū Kijevu apmeklēja Čehijas, Polijas un Slovēnijas valdību vadītāji, kas tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Viņu brauciens arī apliecināja atbalstu Ukrainai tās karā pret Krieviju. Savukārt pagājušajā nedēļā Kijevā bija ieradušies Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena un Igaunijas Rīgikogu spīkers Jiri Ratass, kuri tikās ar Zelenski, Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu un Augstākās radas spīkeru Ruslanu Stefančuku.

Ukrainai palīdzējusi puse Lietuvas iedzīvotāju

Palīdzību Ukrainai, kur jau vairāk nekā mēnesi turpinās Krievijas izraisītais karš, snieguši mazliet vairāk nekā puse Lietuvas iedzīvotāju, liecina aptauja, ko pēc ziņu aģentūras BNS pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Vilmorus".

50,3% aptaujāto norāda, ka snieguši Ukrainai un ukraiņiem tādu vai citādu atbalstu - 29% ziedojuši naudu ar nevalstisko organizāciju starpniecību, 15,7% ziedojuši dažādas lietas, piedāvājuši pajumti bēgļiem vai snieguši cita veida palīdzību, 5,6% snieguši gan finansiālu, gan cita veida palīdzību, bet 49,4% respondentu atzīst, ka palīdzību Ukrainai nav snieguši.

Aptauja liecina, ka naudu un mantas cilvēki ziedojuši neatkarīgi no sociālā stāvokļa, dzīvesvietas, dzimuma un vecuma. Starp tiem, kas snieguši dažāda veida atbalstu, statistiski izceļas cilvēki ar augstāku ieņēmumu līmeni.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu