Inflācijai šogad arvien vairāk apēdot iedzīvotāju ienākumus, liela daļa iedzīvotāju varēs atļauties tērēt mazāk līdzekļu ne pirmās nepieciešamības precēm, kas var atspoguļoties zemākā iedzīvotāju patēriņā un sarūkošos mazumtirdzniecības rādītājos, prognozēja "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne
Februārī mazumtirdzniecības datos reģistrēta spēcīga izaugsme, taču situācija nav tik spoža, cik dati uzrāda, norāda ekonomiste. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem gada griezumā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi pieauguši par 9,4%, bet, salīdzinot ar janvāri, reģistrēts neliels kritums 0,1% apmērā.
Orleāne uzsver, ka rezultāti nav negaidīti - tāpat kā janvārī, lielu daļu no pieauguma gada griezumā veido atlēciens no pagājušā gada sākumā reģistrētā krituma pārdošanas apjomos. Kaut arī varētu domāt, ka no aprīļa sākuma pilnībā atceltie pandēmijas ierobežojumi veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi, nozari sagaida jauni pārbaudījumi - gaidāms kritums iedzīvotāju noskaņojumā un pirktspējā, prognozē ekonomiste.
Gada griezumā nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neskaitot degvielu, februārī palielinājās par 22,7%, bet pārtikas preču pieaugums palicis gandrīz nemainīgs - izaugsme vien 0,9% apmērā.
Iespaidīgākie pārdošanas apjomu pieaugumi reģistrēti lietotām precēm (par 794%), apģērbiem un apaviem (par 138%), kā arī juvelierizstrādājumiem (par 95%). Kāpumu šīm kategorijām lielā mērā nodrošināja pagājušajā gada sākuma zemā bāze. Būtisks kāpums mēneša griezumā reģistrēts vien apaviem un apģērbiem (par 19%).
Mīnusi reģistrēti mazumtirdzniecībai stendos un tirgos (par 2,1%), bet mazumtirdzniecībai ārpus stendiem un tirgiem reģistrēts kritums 9,7% apmērā - tajā iekļauta arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos, kam, ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā neklājas tik spoži, cik iepriekš, skaidro Orleāne.
Ukrainā notiekošā karadarbība ietekmēs visas nozares, arī mazumtirdzniecību, pauž ekonomiste. Eiropas Komisijas ātrais novērtējums eirozonas iedzīvotāju noskaņojumam uzrāda kritumu. Augstāka iedzīvotāju piesardzība bieži nozīmē vājāku pieprasījumu un mazākus tēriņus.
"Google" sabiedrības mobilitātes pētījuma dati gan pagaidām par to neliecina. Kopš 24.februāra vērojama lēna augšupejoša tendence iedzīvotāju mobilitātei mazumtirdzniecības un atpūtas vietās.
Iespējams, ka tas skaidrojams nevis ar augstu vēlmi iepirkties, bet ar pirmā brīža paniku, daļai iedzīvotāju iegādājoties pirmās nepieciešamības preču rezervi, skaidro Orleāne.
Sekojot Ukrainā notiekošajam, bažas iezagušās arī Latvijas iedzīvotāju rīcībā un tēriņos, jo "Swedbank" karšu dati uzrāda, ka februāra beigās strauji pieauga no bankomātiem izņemtās naudas apjoms. Orleāne atzīmē, ka skaidras naudas izņemšanas apjomi sasniedza pīķi marta sākumā - pēc tam datos redzama pietuvošanās iepriekšējiem naudas izņemšanas paradumiem.
Lielu daļu no karšu pirkumu pieauguma veido strauji augošais cenu līmenis. Orleāne norāda, ka reālā izaugsme karšu pirkumos bijusi zemāka. Inflācijai arvien vairāk apēdot iedzīvotāju ienākumus, liela daļa iedzīvotāju varēs atļauties tērēt mazāk līdzekļu ne pirmās nepieciešamības precēm, kas var atspoguļoties zemākā iedzīvotāju patēriņā un sarūkošos mazumtirdzniecības rādītājos.
Pagājušajā gadā reģistrētā straujā vidējās algas izaugsme pārsniedza vidējo inflāciju. Taču inflācijai pieņemoties spēkā, gada nogalē iedzīvotāji saskārās ar lēnāku pirktspējas kāpumu, bet daļa - ar kritumu. Šogad cenu izaugsme būs straujāka un negatīvā ietekme uz pirktspēju - plašāka, prognozē Orleāne.
