Brīdī, kad Eiropas Savienība, Lielbritānija un ASV noteica sankcijas pret Krievijas banku sistēmu, ASV dzīvojošs krievu uzņēmējs Jegors Bondarovs nonāca ļoti sarežģītas izvēles priekšā.
Bondarovs ir neliela 3D drukas biznesa īpašnieks. Viņš uz ASV no Krievijas pārcēlās pirms 10 gadiem, taču Krievijā viņa kompānijā darbojas dizainers. Pēc sankciju ieviešanas uzņēmējs vairs nevar maksāt dizaineram algu kā parasti, izmantojot “Western Union” pakalpojumus. Kā pagaidu risinājumu Bondarovs atrada kriptovalūtas – viņš savam darbiniekam maksāja, izmantojot digitālo valūtu, veicot maksājumu caur Ķīnas biržu, kas nepieciešamo naudas summu nogādāja darbinieka bankas kontā.
“Pašlaik tas ir vienīgais veids. Es negribu šo dizaineru atlaist, jo viņam ir bērns, ģimene,” izdevumam “Financial Times” teica Bondarovs, piebilstot, ka daudzi citi ārvalstu uzņēmumi ar šo dizaineru jau ir izbeiguši darba attiecības.
Mēnesi pēc bezprecedenta sankciju ieviešanas pret Maskavu mazajiem uzņēmumiem un starpnacionālajām kompānijām ir jāmeklē veidi, kā pielāgoties jaunajai situācijai, kā turpināt apgrozīt līdzekļus, kā arī jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi – vai nu uz laiku apturēt darbību Krievijā, vai arī pamest šo valsti pavisam.
Ņemot vērā Krievijas kara noziedznieka Vladimira Putina sākto karu Ukrainā, Krievija faktiski ir “nogriezta” no globālās finanšu sistēmas. Sankciju dēļ ir iesaldēti Krievijas aktīvi vairāku simtu miljardu dolāru vērtībā, tāpat arī Rietumvalstu kompānijām nu ir daudz sarežģītāk turpināt darbību Krievijā un maksāt saviem krievu darbiniekiem algas.
Ņemot vērā arvien pieaugušo spiedienu savās mājās, daudzas Rietumu kompānijas brīvprātīgi pārtrauca, uz laiku apturēja vai pavisam izbeidza operācijas Krievijā. “Visa” un “Mastercard” vairs neapstrādā maksājumus no Krievijas, “Apple” un “Google” ir apturējušas mobilos maksājumus, bet vietējie “McDonald’s” un “Starbucks” restorāni nu ir slēgti.
Jeila Menedžmenta skola uzskaitījusi, ka vairāk nekā 450 kompānijas ir pametušas Krievijas tirgu. To vidū ir “Accenture”, kas no darba Krievijā atlaidusi vairāk nekā 2300 strādājošo, beidzot ar “Johnson & Johnson”, kas pagājušajā nedēļā paziņoja par higiēnas preču tirgošanas izbeigšanu Krievijā, tirgū paturot vien veselības aprūpes līdzekļus.
Tomēr ir vairāki desmiti uzņēmumu, piemēram, “Koch Industries” un “Korn Ferry”, kas turpina darboties Krievijā. Šie uzņēmumi ir izpelnījušies plašu uzmanību, arī no Ukrainas amatpersonām, kas šiem uzņēmumiem pārmetuši “asiņainas peļņas gūšanu”.
Dažas kompānijas no šīm tomēr grasās pārskatīt savu turpmāko darbību. Piemēram, ASV dzērienu iepakojumu ražotājs “Ball Corporation” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka “uzņēmums ciena savas saistības Krievijā”. Vēlāk gan tonis tika mainīts, bilstot, ka Krievijas biznesa daļa, kas sastāda 4% no kopējiem ieņēmumiem, tikšot pārdota.
Vairākiem uzņēmumiem aiziešana no Krievijas tirgus ir sāpīgs jautājums. Daudzi uzņēmēji, sākot no viesnīcu pārvaldītājiem, beidzot ar pārtikas ražotājiem, pauduši, ka “viņi jūtas atbildīgi par saviem darbiniekiem un patērētājiem Krievijā”.
“Viena lieta ir tad, ja tu esi “Gucci” un tirgo rokassomiņas. Šī kompānija redz, ka maksājumu kartes ir atslēgtas un dārgu lietu tirgošana vairs nav izdevīga. Cita lieta ir tad, ja uzņēmumam Krievijā ir lielas ražotnes,”
sacīja “Russel Reynolds” izpilddirektore Konstantīne Aleksandrakisa. Kā viens no galvenajiem riskiem Rietumvalstu biznesam tiek norādīti Krievijas valdības draudi nacionalizēt kompānijām piederošos aktīvus.
Tikmēr drošības kompānijas “Global Guardian” vadītājs Deils Bakners norādīja, ka viņa uzņēmums veic “evakuācijas misiju”, lai paspētu izvest no Krievijas uzņēmumam piederošo ekipējumu. Bakners norādīja, ka pieauguši arī kiberdrošības riski.
Daži Rietumvalstu uzņēmumi ir atraduši pircējus savām Krievijas biznesa daļām, piemēram, “Cushman & Wakefield”.
Citām kompānijām gan ir problēmas atstāt Krievijas tirgu, jo šo uzņēmumu Krievijas daļas pārvalda vietējie partneri, kuri aizņēmušies naudu no finanšu iestādēm, pret kurām tagad noteiktas sankcijas.
Dažādas bažas un praktiski šķēršļi daudzām Rietumvalstu kompānijām likuši saprast, ka Krievijas tirgū atgriešanās noteikti nebūs īstermiņa jautājums.
Daudzām kompānijām būs jādomā tieši tāpat kā Bondarovam, ko darīt tālāk – paturēt vai pilnībā slēgt savu darbību Krievijā.
Turklāt – pastāv arī dubulta dilemma – ja tiks atlaisti darbinieki, uzņēmums zaudēs reputāciju darbinieku acīs. Ja saglabās darbību Krievijā – zaudēs starptautisko reputāciju.
Tomēr, kā secina “Financial Times” aptaujātie eksperti, uzņēmumi apzinās, ka sekas un riski, turpinot darbību Krievijā, ir ļoti augsti un dārgi.