Kas sagaida Lucavsalu - daudzstāvu masīvi vai hipiju paradīze?

"Tikmēr Lucavsalā" FOTO: kadrs no filmas

21. aprīlī uz kinoekrāniem nonāca režisores Elzas Gaujas debija dokumentālajā kino – filma "Tikmēr Lucavsalā", kurā jaunā režisore ar vieglu humora pieskaņu aplūko Eiropas mērogā unikālo Lucavsalas mazdārziņu vidi.

"LMT Viedtelevīzijā" skatāmās filmas režisore Elza Gauja līdz šim plašāk pazīstama kā kino un teātra aktrise, pagājušajā gadā par dokumentālo īsfilmu "Profesors un Gena" saņēmusi nomināciju nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" kategorijā Labākā dokumentālā īsfilma, bet 2019. gadā nominēta kā labākā aktrise par lomu filmā "Nekas mūs neapturēs". Rudenī uz kinoekrāniem nonāks Elzas Gaujas pirmā spēlfilma "Mamma vēl smaida".

Par filmu

Šajā oāzē, kas atrodas pašā pilsētas sirdī, satiekas izteikti atšķirīgi un kolorīti cilvēki, bet Lucavsalas tālākais liktenis ir neskaidrs — tas izšķirsies cīņā starp zaļi domājošajiem eko-ideālistiem un pragmatiskiem biznesmeņiem.

"Tikmēr Lucavsalā" FOTO: Publicitātes foto

Lucavsalas atpūtnieku vidū ir jauni eko-aktīvisti, copētāji, kundzītes gados ar lakatiņiem, daudzbērnu ģimenes, svētdienas grilētāji, garīgo festivālu organizētāji; arī alkoholiķi - dedzinātāji, bezpajumtnieki, ballīšu rīkotāji, arheologu kluba entuziasti un puslegāli uzceltu būdiņu iemītnieki (dažas no šīm būdiņām izmēru ziņā līdzinās kārtīgām privātmājām). Visa šī krāšņā buķete atrodas tikai desmit minūšu autobraucienā no Vecrīgas, apslēpta nevērīgu garāmbraucēju skatam.

"Tikmēr Lucavsalā" FOTO: Publicitātes foto

"Skats, kas pavērās acīm šajā salā, mani pamatīgi pārsteidza — celiņš aiz celiņa, dārziņš aiz dārziņa, tu tikai ej un ej, un tie nebeidzas. Sajūta tāda, it kā tur būtu tūkstošiem apkoptu dārzu," režisore Elza Gauja atceras savu iepazīšanos ar Lucavsalu.

"Manuprāt, tieši tur slēpjas tā maģija — sākumā šķiet, Lucavsalas celiņi ir tik vienādi, ka apmaldīties var viens divi.

Pat dārziņi ja ne vienādi, tad līdz kaulam līdzīgi. Tas, kas katram dārzam piešķir savu svarīgo stāstu, un tas, kas no mazdārziņu kopuma un pat pašas salas rada 500 dārzus un 500 salas, ir cilvēki — katrs ar savu mazo vīziju un izpratni par šo vietu."

Foto: Ieskats Elzas Gaujas filmā "Tikmēr Lucavsalā".

Filmā "Tikmēr Lucavsalā" režisore Elza Gauja cenšas salu ieraudzīt no dažādo varoņu skatpunktiem. Romantiķi Lucavsalu redz kā svētvietu mīlas dzejoļu deklamēšanai, praktiskiem cilvēkiem tā ir iespēja pašam izaudzēt ekoloģisku gardumu krājumu ziemai. Ģimenes dārziņu apvienības Jumpravsala priekšsēdētāja Lucavsalā saimnieko jau kopš 1947. gada un pieskata, lai dārziņu īrnieki apkopj zemes gabaliņus "kā nākas". Indriksona kungs, dēvēts par Lucavsalas gubernatoru, Lucavsalā dzīvo cauru gadu — viņam ir pamatīga māja, suns un veca koka laiva, ar kuru viņš airējoties jau kopš divu gadu vecuma. Kādas būdiņas iemītnieks Sergejs alkst mīlestības, bet meitenes uz Lucavsalas dārziņu neesot tik viegli atvilināt, kamēr nav ierīkota duša. Jauns pilsētnieku pāris cīnās brikšņiem aizaugušā un atkritumu kaudzēm piedrazotā dārziņā, lai uz vasaru to sakoptu līdz savam iecerētajam ideālam un varētu atpūsties Pinterest attēlam līdzīgā ainā.

Filmas režisore un scenārija autore ir Elza Gauja, operators — Jānis Rubenis, montāžas režisors — Jurģis Ločmelis, producents un mūzikas autors — Andris Gauja. Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nacionālā Kino centra un Rīgas domes finansiālu atbalstu. 

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Uz augšu
Back