Ukrainas bēgļu plūsma Latvijā un sankcijas Krievijas agresijas atbalstītājiem – ko lēma valdība

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Ministru kabinets otrdien, 5. aprīlī, lēma par vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – Ukrainas bēgļu plūsmu, sankcijām pret Krievijas agresiju atbalstošām personām, atbalsta saņemšanas nosacījumiem lieliem investīciju projektiem, kā arī citiem tematiem. Par pieņemtajiem lēmumiem plašāk bija iespējams uzzināt preses konferencē pēc valdības sēdes tiešraidē portālā TVNET.

Preses konferencē piedalījās:

  • Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;
  • Tieslietu ministres Jānis Bordāns;
  • Iekšlietu ministre Marija Golubeva;
  • Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Latvija varētu noteikt nacionālas sankcijas pret Krievijas agresiju atbalstošām personām

Ministru kabinets uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā tika izklāstīta esošā situācija un priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai, lai Latvijas publiskajos reģistros pilnvērtīgi ieviestu Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas.

Atbilstoši Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) 14.marta rezolūcijai, ņemot vērā nepieciešamību Latvijā pilnvērtīgi ieviest saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā noteiktās ES sankcijas, tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju uzdots nacionālā līmenī rast risinājumu, lai valsts uzturētos īpašumu reģistros tiktu iekļauta un atjaunota informācija par īpašumu atrašanos sankcionēto personu īpašumā vai kontrolē, kā arī nepieciešamības gadījumā piedāvāt risinājumus sistēmu pilnveidošanai.

Kariņš par palīdzību Ukrainai un citiem pārrunātajiem jautājumiem MK sēdē:

Saskaņā ar Ministru prezidenta 23.marta rezolūciju, ņemot vērā Ministru prezidenta 14.marta rezolūcijā doto uzdevumu TM rast risinājumu attiecībā uz ES ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistīto sankciju ieviešanas procesu, TM uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par izstrādātajiem risinājumiem un priekšlikumiem sistēmas pilnveidošanai ar mērķi nodrošināt šo sankciju ieviešanu pēc būtības.

Bordāns par lemto 5. aprīļa sēdē:

Valsts būs tiesīga Ukrainas kara bēgļus novirzīt uz mazāk noslogotām pašvaldībām

Pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām.

To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem arī Ministru kabinetu plānots deleģēt noteikt katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas bēgļu skaitu, ievērojot iespējamo ierašanās skaitu Latvijā un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

Golubeva par aktuālajiem jautājumiem:

Valdība turpina piešķirt finansējumu iekšlietu dienestiem Latvijas – Baltkrievijas robežas drošībai

5. aprīlī Ministru kabinets piešķīra Iekšlietu ministrijai finansējumu 415 574 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas.

Finansējums paredzēts: Valsts policijai (VP) - 219 928 eiro, Valsts robežsardzei (VRS) - 155 413 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) - 29 177eiro un Valsts drošības dienestam (VDD) – 11 056 eiro.

Izdevumi izveidojušies laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 28. februārim un ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām, komandējumiem, ēdināšanu, apgādi ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo inventāru, patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu.

Tāpat 24 055 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā: Valsts policijai – 9469 eiro, Valsts robežsardzei – 12 946 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 1640 eiro.

Kopā piešķirtā finansējuma apmērs ir 439 629 eiro.

Valdība apstiprina atbalsta stipendijas fondu 522 000 eiro apmērā studējošajiem un pētniekiem no Ukrainas

Visi studējošie, kas uzņemti Latvijas valsts vai privātajās augstākās izglītības iestādēs, varēs saņemt stipendiju 140 eiro apmērā no uzņemšanas dienas līdz semestra beigām šā gada 30.jūnijā.

Ukrainas studentu iepriekšējo izglītības dokumentu atzīšana un studentu uzņemšana atbilstošā studiju programmā angļu vai latviešu valodā ir pašu augstskolu kompetencē. 

Solidarizējoties ar Ukrainas akadēmisko kopienu, zinātnisko institūciju reģistrā esošās Latvijas zinātniskās institūcijas var nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Ukrainas pētniekiem vai piedāvāt stažēšanos savā institūcijā.

Ja zinātniskā institūcija piedāvā Ukrainas pētniekiem stažēšanos, valsts nodrošinās pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai 900 eiro mēnesī līdz šā gada 31.augustam.

Algu nodrošinošai personām aprūpes centros piešķir 746 678 eiro

Valdība otrdien lēma no neparedzētiem līdzekļiem piešķirt 746 678 eiro, lai par laikposmu no pērnā gada 1.decembra līdz šī gada 31.martam nodrošinātu piemaksu līdz 50% apmērā no mēnešalgas personām, kas iesaistītas aprūpē paaugstināta riska apstākļos.

Par paaugstinātu risku šajā gadījumā tiek uzskatīti apstākļi, kuros pakalpojumi jāsniedz par spīti tam, ka institūcijā, kurā nodrošina sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, ir konstatēta Covid-19 infekcija vai klientiem noteikts ar Covid-19 inficētas personas kontaktpersonas statuss.

Finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu piemaksas klientu aprūpē iesaistītajam personālam institūcijās, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu. Tāpat piemaksas pienākas personālam, kas iesaistīts personu testēšanā Covid-19 antigēna noteikšanai.

Valdība precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus lieliem investīciju projektiem, pagarinot atlases termiņu līdz aprīļa beigām

Ņemot vērā apstiprinātos grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30.aprīlim. 

Pašvaldībām nodos Naukšēnu muižu, Laidzes Pils parku un citus īpašumus

Valsts bez atlīdzības nodos Valmieras un Talsu novada pašvaldībām vairākus īpašumus, tostarp Naukšēnu muižu un Pils parku Laidzē, paredz otrdien valdībā pieņemtie lēmumi.

Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nepārtrauktību, zemesgrāmatā reģistrētais lietojuma līgums tiks dzēsts brīdī, kad nekustamais īpašums tiks nodots Valmieras novada pašvaldības īpašumā, parakstot divpusēju nostiprinājuma līgumu starp ministriju un sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni", dzēšot atzīmi zemesgrāmatā.

Nekustamie īpašumi nav nepieciešami ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu funkcijas nodrošināšanai, tādējādi ministrija un tās padotībā esošās iestādes tiek atbrīvotas no tai neraksturīgu funkciju veikšanas un turpmāk nav jānodrošina to saglabāšana un aizsardzība no negatīvas ārējās vides iedarbības.

Valdība piešķir finansējumu divu jaunu amata vietu izveidošanai NEPLP

Valdība šodien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 51 336 eiro, lai izveidotu divas jaunas amata vietas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un iegādātos informācijas sistēmas rīku ar mērķi celt masu mediju monitoringa kapacitāti.

Kā norādīts Kultūras ministrijas (KM) rīkojuma projekta anotācijā, NEPLP kopš savas izveides ir pildījusi ar likumu uzdoto masu mediju monitoringa funkciju, bet kopš 2016.gada šīs funkcijas pildīšanai ir izveidota atsevišķa struktūrvienība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu