Savā vēlēšanu uzvaras runā svētdienas vakarā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzskaitīja pretiniekus, kurus nu ir pieveicis, – tostarp starptautiskos medijus, Sorosu, Briseli un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēlāk viņu personīgi apsveica Putins. Kā nākas, ka ungāru tauta, neskatoties uz robežu ar Ukrainu un sāpīgu pieredzi kā PSRS satelītvalstij, joprojām atbalsta faktiski prokrievisku retoriku? Vai tas rada apdraudējumu Eiropas Savienības un NATO stabilitātei?

Ne mani vienīgo pārsteidz fakts, ka Eiropas Savienībā ir valstis, kurās arī pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā popularitāti nezaudē prokremliski politiskie spēki. Ungārija diemžēl nav vienīgā – šobrīd to novērojam arī, piemēram, Francijas prezidenta vēlēšanās. Tomēr Viktors Orbāns izceļas ar to, ka ir pie varas jau vairāk nekā desmit gadus, lavierējot starp Eiropas Savienības privilēģijām un izdevīgām attiecībām ar Krieviju.

Svētdien Orbāna partija “Fidesz” (pilnajā nosaukumā Ungārijas Pilsoniskā alianse) jau ceturto reizi pēc kārtas guva ievērojamu pārsvaru parlamenta vēlēšanās, šoreiz nodrošinot sev arī absolūto vairākumu – 2/3 vietu. Viņu kampaņas uzvaras gājienu jau sen vadījuši saukļi pret imigrantiem, pret Džordžu Sorosu (kura fonds, starp citu, savulaik apmaksāja Orbāna stipendiju mācībām Oksfordā), pret minoritātēm, un pret Eiropas Savienību, no kuras Ungārija (līdz šim) nemainīgi saņem ievērojamu finansējumu attīstībai. Kaut gan šī pati partija reiz skaļi piedalījās Ungārijas neatkarības kustībā no PSRS ietekmes, tā pēdējos gados dažādos veidos stiprinājusi ekonomiskās saites ar Krieviju.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X