Likumā noregulēts arī jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Noteikti arī ierobežojumi, tostarp aizliegums būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.
Finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.
Triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas Rīgas pašvaldībai ir jānodod īpašums nodibinājumam, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēs nekustamā īpašuma nodošanas procesu un šim nolūkam izveidos komisiju, bet nodibinājums viena gada laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas jāiesniedz KM īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju.
Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca pašlaik atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt, iepriekš atzīmēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), uzsverot, ka baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorija un daļa.
Uz baznīcas īpašumtiesībām pretendēja arī Rīgas pašvaldība.