Ņemot vērā, ka nav izstrādāta centralizēta kārtībā, kā piešķirt atbalstu privātpersonām, kuras izmitinājušas Ukrainas bēgļus, Latvijas pašvaldības piedāvā atšķirīgus pabalstus bēgļu izmitinātājiem, šodien preses konferencē teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Viņa skaidroja, ka pašlaik ir spēkā valdības noteiktais, ka par vienu personu tiek maksāts pabalsts līdz 20 eiro. Tā esot atbilstoša summa tūristu mītnēm, taču ne privātpersonām.
Piemēram, ja pie kādas privātpersonas apmetas četru cilvēku ģimene, tad teorētiski izmitinātājam varētu maksāt 80 eiro dienā, kas mēnesī būtu vairāk nekā 2000 eiro.
Šī summa esot ārkārtīgi liela un tirgus situācijai neatbilstoša, skaidroja Ozola. Tādēļ Rīgas dome turpinot izstrādāt principus, pēc kuriem tiks aprēķināta summa, kāda tiks maksāta iedzīvotājiem, kuri izmitina bēgļus.
Šo principu pamatā tiks ņemti pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz atbalstu rīdziniekiem krīzes situācijās. Tikšot ņemta vērā nomas maksa, komunālo maksājumu tarifi u.c.
Turklāt Rīgas domei ir jāizstrādā arī pats algoritms, kā notiks trīspusējo līgumu slēgšana starp pašvaldību, dzīvokļa īpašnieku un patvēruma meklētāju.
Ozola uzsvēra, ka pašvaldībām būtu vieglāk, ja tiktu izstrādāta vienota kārtība, kā tiek sniegts atbalsta privātpersonām, kas izmitina bēgļus. Jo pašlaik, katra pašvaldība izstrādā savu kārtību un atbalsta apmērs līdz ar to var būt atšķirīgs.
Ozola informēja, ka pašlaik pašvaldība izmitinājusi 1800 cilvēkus no Ukrainas. 100 no tiem izmitināti pie privātpersonām, kuras brīvprātīgi pieteicās sniegt šo palīdzību.
No šīm personām 400 jau esot izrakstījušās no tūrisma mītnēm.
Jau ziņots, ka Rīgas bēgļu atbalsta centrā līdz šim reģistrēti 10 897 palīdzības meklētāji no Ukrainas, liecina Rīgas domes apkopotā informācija.
