Krievijas armijas karavīru zvērisko rīcību Ukrainā varētu būt izraisījuši vairāki faktori, tostarp pašas Krievijas radītā propaganda par Ukrainu, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) galvenais psihologs, sertificēts militārais un klīniskais psihologs atvaļināts majors Vilnis Čerņavskis.
Viņš vērsa uzmanību, ka tagad juristi un izmeklētāji veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu precīzus kara noziegumu izpildītājus Krievijas armijā. Ja šos noziegumus paveikuši obligātā militārā dienesta karavīri, tad šajā sakarā Čerņavskis atgādināja, ka Krievijas armijā pastāv ārpusreglamenta attiecības jeb tā sauktā "ģedovščina".
"Vardarbīgi cilvēki nereti rodas, piemēram, no tādiem, par kuriem pašiem skolā un bērnībā ņirgājušies.
Nu tad tagad viņi savas iespējas izpauž uz sievietēm, neapbruņotajiem civiliedzīvotājiem," skaidroja Čerņvaskis.
Viņš pieļāva, ka slepkavām ir bijis vienalga, vai ceļā pagadās ukrainiete vai krievu sieviete. Viņi šo vardarbību saskatījuši kā iespēju atriebties par to, ka uz viņiem ir šauts un viņi bijuši bezizejas situācijā. Tāpat nostrādājis bara instinkts.
"Šiem psiholoģiski vājajiem karavīriem ir ierocis un iespējas atriebties, pat nedomājot, kam atriebjas un kāpēc atriebjas. Ja tie bija tā dēvētie vāgnerieši vai kadirovieši, tad viņi bija sajutuši asins garšu un šie cilvēki jau speciāli ņirgājas, jo tā ir viņu bauda," uzsvēra Čerņavskis, piebilstot, ka visam pa vidu varēja būt arī alkohola un narkotiku lietošana.
Čerņavskis nedomā, ka Krievijas armijas komandvadība devusi tik tiešas pavēles par izvarošanu un spīdzināšanu, taču noteikti varēja būt dots uzdevums iznīcināt civiliedzīvotājus, jo tajos saskatāmi pretinieki. Tāpat šādā rīcībā esot vērojama vēlēšanās iebiedēt un atriebties.
"Nevajag jau dot pavēles. Ja jūties nesodīts un tev to neaizliedz, tad nav jāizdod īpaša pavēle. Tādā veidā cilvēki vienkārši paliek mežoņi," piebilda eksperts.
Čerņavskis gan norādīja, ka minētajā jautājumā nevajadzētu pieturēties tieši pie tautības kopumā, jo kara noziegumus vēsturiski pastrādājuši gan krievi, gan čečeni, gan afgāņi. Otrajā pasaules karā tie bija vācieši un citu tautību pārstāvji.
"Arī Čečenijā veidotas bandas, kadirovieši, taču nevaram novelt kopumā vainu uz čečenu tautu," uzsvēra Čerņavskis.
Šo slepkavu rīcību noteikti ir ietekmējusi arī pašas Krievijas radītā propaganda par Ukrainu. "Krievijas karavīrs, nonākot sprukās, pats īsti nezina, kā rīkoties. Kāpēc viņi apzog Ukrainas iedzīvotājus? Tāpēc, ka viņi paši nav redzējuši neko labu savās mājās. Jā, Maskavā, Sanktpēterburgā var labi dzīvot, bet citur?
Ja ir atļauts zagt, nu kāpēc to nedarīt, pat nezinot preces pielietojumu? Tāds bara instinkts - ir viens, un pārējie pavelkas līdzi," skaidroja NBS galvenais psihologs.
Jau ziņots, ka Krievijas karaspēka okupētajā Kijivas apgabala Bučā tika nogalināti vairāki simti mierīgo iedzīvotāji. Daudzi upuri pamesti pilsētas ielās, citi aprakti masu kapos, vēl citi - māju pagalmos un dārzos.
Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
