Atteikšanās no Eiropas tirgus: Krievijas perspektīvas atrast jaunu noieta tirgu gāzei un naftai

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Ir skaitītas tās dienas, kad Eiropa ir galvenais Krievijas energoresursu saņēmējs. Tā kā galvenais “klients” ir zaudēts, Maskavai ir nepieciešams atrast jaunus tirgus, lai saglabātu savu enerģētikas lielvaras statusu. Taču – Krievijas opcijas ir ierobežotas, ziņo “Deutsche Welle”.

Krievija ir pasaulē lielākais dabasgāzes un naftas eksportētājs. Atsaucoties uz Starptautisko enerģētikas aģentūru, 2021. gadā 45% no Krievijas federālā budžeta veidoja tieši ienākumi no naftas un gāzes eksporta.

Eiropas Savienība ilgu laiku ir bijusi galvenais Krievijas klients gan naftas, gan gāzes piegādē. 2021. gada oktobrī ASV Enerģijas informācijas administrācija norādīja, ka 49% no Krievijas jēlnaftas eksporta tika eksportēti uz Eiropas valstīm. Dabasgāzes jomā – Eiropa kā primārais tirgus ir bijis vēl nozīmīgāks, jo vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes eksporta tika nogādāti tieši uz Eiropas valstīm.

Tomēr, ņemot vērā Rietumvalstu reakciju uz Krievijas nepamatoto iebrukumu Ukrainā, kā arī ņemot vērā pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, Eiropas Savienība ir lēmusi ļoti strauji atteikties no Krievijas dabas resursiem. Šādam solim piekrita pat tādas valstis kā Vācija un Itālija, taču joprojām – pastāv dažādas diskusijas.

Ja Eiropas Komisijas plāns kļūt pilnībā neatkarīgiem no Krievijas energoresursiem “labu laiku pirms 2030. gada”, tad tas nozīmē, ka Krievijai būs nepieciešams atrast jaunus energoresursu pircējus.

Ķīnas pūķa apskāvienos?

Kuri būs jaunie Krievijas energoresursu pircēji? Krievija noteikti varētu palielināt pārdošanas apjomu patērētājiem, kuri nav noteikuši sankcijas, piemēram, Ķīnai. Naftas jomā – Ķīna ir lielākais pircējs, ja neskaita Eiropas valstis. Kopumā 2021. gadā uz Āzijas un Okeānijas reģionu tika eksportēti 38% Krievijas naftas.

Krievija ir Ķīnas otrs lielākais naftas piegādātājs aiz Saūda Arābijas, taču eksperti norāda, ka galvenais moments Kremlim tuvākajos gados ir tas, vai tai izdosies pārspēt savus Tuvo Austrumu konkurentus, lai kļūtu par Ķīnas galveno naftas piegādātāju.

“Tā ir ļoti interesanta dinamika no enerģētikas tirgus perspektīvas, ka mēs redzēsim jau šogad, kā Krievija centīsies pārkārtot savas tirgus attiecības uz Tuvajiem Austrumiem un Austrumāziju,” teica ģeopolitisko risku analītiķis konsultāciju kompānijā “Rapidan” Fernando Fereira.

Vēl viens Maskavas mērķis būs nozīmīgi palielināt pārdošanas apjomus uz Indiju. Valsts ar 1,38 miljardiem cilvēku ir trešais lielākais naftas patērētājs pasaulē, un lielāko daļu šīs valsts patēriņam Indijai nākas importēt.

2021. gadā Irāka, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti bija lielākie naftas piegādātāji Irākai, bet Krievijas daļa bija vien 2%. Tomēr ir zīmes, ka tas varētu mainīties. Indija ne tikai nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet ir pat palielinājusi naftas iegādes apjomus no Krievijas.

Kamēr Rietumvalstis nosoda Krieviju, Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas pa ļoti zemu cenu iepērk jēlnaftu no Krievijas. Hārvarda universitātes asociētā profesore Margarita Balmaseda uzsvēra, ka divas lielas Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas iegādājušās naftu no Krievijas “Sokol” – Sahalīnā esošas naftas kompānijas.

Tomēr pastāv šaubas, vai Ķīna un Indija spēs pilnībā aizstāt Eiropas tirgus zudumu no Krievijas eksporta. Fereira norāda, ka komerciālās attiecības starp Tuvajiem Austrumiem, Ķīnu un Indiju ir veidojušās vairākas desmitgades.

“Domāju, ka šīs valstis diez vai tūlīt un pilnībā atteiksies no Tuvo Austrumu valstu naftas, lai tikai varētu iegādāties relatīvi lētāko Krievijas naftu,” sacīja Fereira.

Viņš piebilda, ka Rietumvalstu sankcijas ietekmēs arī Krievijas tehnoloģisko kapacitāti, kas nepieciešama naftas ieguves un pārstrādes aprīkojumam.

“Krievijai būs ļoti grūti saglabāt augstus naftas ieguves rādītājus bez piekļuves Rietumu tehnoloģijām,” sacīja Fereira.

Ar nolaistu gāzi

Krievijai atrast jaunu noieta tirgu gāzei būs vieglāk nekā naftai. Krievijai joprojām ir relatīvi viegla dabasgāzes ieguve, kamēr sašķidrinātās gāzes (LNG) ražošanas kapacitāte joprojām iepaliek no konkurentiem. Ja Krievija vēlas pilnībā aizstāt Eiropas tirgu, tad lielākās likmes tiek liktas uz Ķīnu.

Februārī Pekina un Maskava paziņoja par līgumu, ar kuru Krievija apņemas 30 gadus piegādāt Ķīnai gāzi pa jaunu gāzesvadu. Turklāt norēķini par gāzi notikšot eiro. Krievijai ir cieša saikne arī ar Pakistānu. Krievija ir piekritusi izbūvēt gāzesvadu “Pakistan Stream” teju divu miljardu eiro vērtībā, caur kuru transportēt sašķidrināto dabasgāzi no Karači ostas valsts ziemeļos uz pārējām valsts daļām. Līdzīgi kā Indija, arī Pakistāna nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Balmaseda norāda, ka Krievijas retorika attiecībā uz gāzes tirgus pārvirzīšanu no rietumiem uz austrumiem ir ticama, taču arī šeit ir zināmi zemūdens akmeņi.

“Realitātē šādi projekti prasa milzīgu finansējumu, un ir skaidrs – ja finansējuma nebūs, tad šie projekti arī netiks īstenoti,” teica Balmaseda. Viņa piebilst, ka

teorētiski Krievija varētu izbūvēt jaunu infrastruktūru, lai piegādātu Ķīnai vai Indijai gāzi, taču tam būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā Krievijai nešķiet reālistiski.

Fereira norāda, ka Krievijas vienīgā reālā iespēja ir gāzes piegādes Āzijai caur esošajiem gāzesvadiem, kas savieno Rietumsibīriju un Ķīnu. Taču arī šeit būs vajadzīgs laiks. “Šeit nav īstermiņa risinājuma, kā Krievijai ātri pārvirzīt savu gāzes noietu,” teica Fereira.

Ietekmes zaudēšana

Skatoties ilgtermiņā, Krievija, visticamāk, zaudēs savas enerģētikas lielvaras statusu globālajā enerģētikas tirgū.

“Krievija nespēs būt tik ietekmīgs spēlētājs, kāds tas ir šodien. Nevis tādēļ, ka viņiem nebūtu resursu, bet gan tāpēc, ka viņiem nebūs tirgus, kur pārdot savu preci, kā arī nebūs tādas tehnoloģijas, lai spētu veiksmīgi iegūt nepieciešamos resursus,” komentēja Fereira.

Balaseda pauda šaubas, vai arī pati Eiropa spēs pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Viņa kā piemēru min investīcijas, kuras nu ir zaudētas – nauda, kas ieguldīta jaunu gāzesvadu un citas infrastruktūras izbūvē uz Krieviju.

Viņa brīdina, ka Rietumvalstīm, meklējot jaunus enerģijas avotus, tāpat būs nepieciešams veikt lielas investīcijas, tāpat būs nepieciešams pārliecināt gan valdības, gan uzņēmumus ieguldīt šajos projektos.

“Lai pārliecinātu šaubīgos atteikties no Krievijas gāzes, ir nepieciešams veikt ieguldījumus jaunā infrastruktūrā, tāpat jābūt iniciatīvai no ekonomiskajiem spēlētājiem, kuri varētu ļaut ātri šos plānus īstenot,” norādīja Balaseda.

Viņa piebilst, ka jau tagad ir skaidri acīmredzams, ka dažas Eiropas valstis, kā piemēram, Ungārija un Serbija pat negrasās izskatīt iespēju atteikties no Krievijas gāzes, un tās turpinās savu sadarbību arī nākotnē.

Ungārija, piemēram, pagājušajā gadā parakstīja vienošanos ar Krieviju par gāzes saņemšanu caur gāzesvadiem, kas apiet Ukrainu, piemēram, “TurkStream”, kas savieno Krieviju un Turciju caur Melno jūru. Pagājušajā trešdienā Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņoja, ka Ungārija, ja nepieciešams, maksās par Krievijas gāzi rubļos.

“Šīs ir relatīvi mazas valstis, taču tāpat – tas ir ļoti nepatīkami, ka šādas lietas notiek,” piebilda Balaseda.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu