Muižniece: Nav īstais brīdis, lai lemtu par obligāto eksāmenu eksaktajos mācību priekšmetos

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Patlaban nav īstais brīdis, lai lemtu par obligāto eksāmenu eksaktajos mācību priekšmetos, uzskata izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka skolēnu interesi nerada eksāmenu obligātums, bet gan mācību saturs un procesa kvalitāte. Papildus kā motivatoru ministre minēja mijiedarbību ar augstskolām - ja augstskolas, uzņemot studentu attiecīgās programmās, nevērtē eksaktā eksāmena rezultātus vai arī augsts rezultāts šajā eksāmenā nedod studentam priekšrocības iestājoties, tad ieguvumu nesniegs arī obligātie eksāmeni.

Muižniece papildus atgādināja, ka Latvijā jau tā ir viens no augstākajiem eksāmenu slogiem Eiropā - šeit tiek noteikti trīs obligātie un divi izvēles eksāmeni.

Pēc viņas stāstītā, nevienā Ziemeļeiropas valstī nav obligātu eksāmenu dabaszinātnē, tie lielākoties ir dzimtajā valodā vai svešvalodā. Somijā obligāto eksāmenu, pabeidzot vidusskolu, neesot vispār.

Ministre izcēla, ka pirms jaunievedumiem STEM mācību attīstībā skolās ir nepieciešams izvērtēt pašreizējā mācību satura ietekmi uz dabaszinātņu mācību nostiprināšanu. Pašreizējais mācību saturs darbojoties tikai divus gadus, tādēļ vēl esot par agru vērtēt, vai šis saturs uzlabo bērnu sapratni dabaszinātnes jomā.

Muižniece tic, ka ir nepieciešams turpināt mācību kvalitātes uzlabošanu jeb turpināt iesāktās struktūras izmaiņas, lai piesaistītu un noturētu skolās skolotājus šajās pieprasītajās jomās.

"Viens no aspektiem šeit ir arī daudzkārt pieminētā skolu tīkla optimizēšana un skolotāju sagatavošanas programmas pilnveide, lai nelielās pamatskolās, kur fizikas skolotājam ir tikai četras mācību stundas nedēļā, skolotāji varētu kvalitatīvi mācīt vairākus dabaszinātņu mācību jomas priekšmetus," skaidroja Muižniece.

Tāpat esot jāturpina nodrošināt kvalitatīvas profesionālās pilnveides vidusskolas skolotājiem, kuri mācīs gan pamatkursus, gan augstākā līmeņa kursus.

Muižniece informēja, ka pašlaik norisinās sarunas ar Rīgas Tehnisko universitāti, lai izveidotu STEM nozares liceju. Proti, lai izveidotu tiešsaistes kursus vidusskolas līmeņa matemātikas, fizikas un ķīmijas priekšmetiem. Sarunas norisinās, lai liceja piedāvājums būtu atbilstošs skolu vajadzībām, sniedzot iespēju apgūt attiecīgos priekšmetus pietiekami padziļināti.

Iepriekš ziņots, ka par ilgstošu Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību, neieviešot obligātos eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs plānoja prasīt Muižnieces demisiju.

Šī reakcija balstījās uz LETERA apkopotajiem datiem, kas liecināja, ka Latvijā 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzstāja uz nepieciešamību steidzami risināt ieilgušās problēmas STEM zinātnēs, jo šajā jomā ir nepietiekams absolventu skaits gan profesionālajā vidējā, gan arī augstākajā izglītībā un jau ilgstoši veidojas darbaspēka iztrūkums.

Lai risinātu šos jautājumus, LDDK kopā ar SIA "Latvijas mobilais telefons", Rīgas Tehnisko universitāti un citiem sadarbības partneriem ir sagatavojis ideju par STEAM liceja attīstību.

Uz augšu
Back