"Latvijas gāze": Lēmumi par atteikšanos no dabasgāzes importa būtu jāpieņem starpvalstu līmenī

Uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norādīts, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai.

Pēc "Latvijas gāzes" paustā, šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Tāpat kompānija informē, ka tās rīcībā arvien nav konkrēta Ekonomikas ministrijas plāna par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Vedam sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu," pausts paziņojumā.

Pašlaik ar esošajiem krājumiem uzņēmums var uzturēt tirgu esošajā stāvoklī līdz 2022.gada jūlijam.

Vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirgus izveides rezultātā tiek paredzēta ciešāka tirgus dalībnieku pārvades sistēmu integrācija.

Sākotnēji tā ir vienota ieejas un izejas tarifu zona ar divām balansēšanas zonām - Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas. Brīdī, kad vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.

Kā ziņots, valdību veidojošo partiju koalīcija pirmdien, 11.aprīlī, konceptuāli vienojusies no nākamā gada 1.janvāra pārtraukt Krievijas dabasgāzes importu, taču jau šogad notiks pakāpeniska atteikšanās no tās. Nākamā gada sākums izvēlēts tādēļ, lai Latvijas lēmumu saskaņotu ar Igaunijas un Somijas lēmumiem un izvairītos no iespējas, ka Krievijas gāzi Latvijā pārdod Igaunijas vai Somijas komersanti.