SKDS: Latvijā 66% iedzīvotāju atbalsta pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas

Kā aģentūru LETA informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone, 52% respondentu tās atbalsta neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas ietekmētu viņu labklājību. Savukārt 27% Latvijas iedzīvotāju pret Krieviju vērstās sankcijas neatbalsta.

No Latvijas iedzīvotājiem, kas atbalsta noteiktās sankcijas pret Krieviju pēc iebrukuma Ukrainā, 3% tās atbalsta pie noteikuma, ja tās nepalielina izdevumus vairāk nekā par 200 eiro mēnesī, 4% - ja izdevumus nepalielina vairāk par 100 eiro mēnesī, 7% - atbalsta, ja izdevumus nepalielina vairāk par 50 eiro mēnesī. Toties 7% respondentu atzinuši, ka viņiem ir grūti atbildēt.

Pēc SIF pārstāves paustā, novērojams, ka sankcijas biežāk atbalsta gados jaunāki respondenti, tie, kuri ģimenē runā latviski, respondenti ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī tie respondenti, kuri kopumā neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce uzsver, ka vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem solidaritāti Ukrainai un atbalstu demokrātijas vērtībām ir gatavi paust ne tikai vārdos, bet arī tad, ja tas tiešā veidā ietekmē arī ikdienas izdevumus. Turklāt sabiedrība savā atbalstā tiešām demonstrē patiesu saliedētību, jo ir gatava iestāties par sankcijām arī tad, ja tās ietekmēs individuālo labklājības līmeni.

Viņas ieskatā, tas skaidrojams gan ar empātiju, gan ar vēsturiskām saitēm un apziņu, ka karš norisinās gandrīz tepat kaimiņos. Aptuveni 35% Latvijas iedzīvotāju ir kāds draugs, paziņa vai radinieks no Ukrainas, kas patlaban piedzīvo kara šausmas uz savas ādas vai ir devies bēgļu gaitās, līdzi paņemot tikai pašu nepieciešamāko, akcentē Pūce.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka patlaban pats svarīgākais ir apturēt agresoru, kurš ar savu iebrukumu neatkarīgā valstī ir pārkāpis visas robežas, tāpēc darba devēji atbalsta pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās starptautiskās sankcijas.

Meņģelsone uzsver, ka tas rada grūtības arī Latvijas uzņēmumiem, tomēr darba devēji ir gatavi pārmaiņām un apzinās, ka sarežģījumus var pārvarēt, kopīgi strādājot ar valdību, sociālajiem un sadarbības partneriem. Viņa norāda, ka nevilcinoties jāizstrādā iespējamie scenāriji ar skaidru rīcības plānu, lai risinātu energoresursu neatkarību, inflāciju, pirktspējas kritumu un citus būtiskus jautājumus.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 17. līdz 21.martam. Aptaujā piedalījās Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.