Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 65,3% iedzīvotāju, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk ne pērn rudenī, liecina "SEB bankas" jaunākā Mājokļu cenu indikatora dati.
Nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā Latvijā prognozē 65,3% iedzīvotāju
Vienlaikus mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars audzis par 2,4 procentpunktiem - līdz 8,3%, nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā sagaida 11,9% iedzīvotāju, kas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada rudenī, bet apmēram 14,5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.
Bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība - starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu - 2022.gada pavasarī salīdzinājumā ar 2021.gada rudeni nedaudz pieauga un veidoja 57 punktus. Tas liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums martā bija vēl pozitīvāks nekā pērn septembrī, neskatoties uz ārējiem faktoriem un iespējamo stagnāciju dažos nekustamā īpašuma tirgus segmentos.
Šogad augstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā - galvaspilsētā 71% aptaujāto uzskata, ka nekustamais īpašums tuvākā gada laikā kļūs dārgāks.
Seko Vidzeme, kur jau vairāk nekā divus gadus ir viens no lielākiem cenas pieauguma sagaidītāju īpatsvars - šogad optimistiski noskaņoti 70% iedzīvotāju, bet trešajā vietā ir Pierīga un Zemgale - attiecīgi 68% un 67,3%.
Salīdzinoši mazāk to, kuri sagaida mājokļa cenu pieaugumu ir Kurzemē - 58,4%, kā arī Latgalē - 48,3%, norāda bankas pārstāvji.
Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem (apmēram 67%), kā arī vecumā no 25 līdz 34 gadiem (apmēram 66%). Tāpat optimistiskāk noskaņoti ir vadītāji (75%), speciālisti un ierēdņi (70%), kā arī individuālā darba veicēji (69,7%).
Savukārt cenu krituma prognozētāju īpatsvars lielākais ir starp vadošajos amatos strādājošajiem (14%), strādniekiem (11%) un mājsaimniecēm (10,5%). Ienākumu ziņā gan visvairāk to, kuri prognoze cenu kāpumu, gan ko, kuri prognozē kritumu ir starp respondentiem ar augstiem ienākumiem - attiecīgi 71% un 10,7%.
"Iedzīvotāju vērtējumos atspoguļojas visaptverošais inflācijas kāpums, kas pārklājas ar salīdzinoši stabilo makroekonomisko situāciju. Tas pastiprina vērtējumus par cenu pieaugumu, jo pieprasījums Covid-19 krīzes laikā aktivizējās un stimulēja cenu pieaugumu.
Ekonomikas perspektīvas gan ir kļuvušas daudz nenoteiktākas, kas uzrādās arī vēl pagaidām nelielā cenu krituma prognozētāju skaita pieaugumā," atzīmē "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš arī norāda, ka augstās inflācijas vide un izmaksu kāpums būvniecībā tuvākajā laikā dominēs informatīvajā telpā. Ja situācija darba tirgū būtiski nepasliktināsies, iedzīvotāju īpatsvars, kas prognozēs tālāku cenu pieaugumu saglabāsies augsts. Tomēr, visdrīzāk, pieaugs to īpatsvars, kuri ekonomikas bremzēšanās ietekmē prognozēs cenu kritumu.
"Būvniecības nozare nonāks ļoti izaicinošā posmā augsto izmaksu pieauguma dēļ. Darba samaksas un izejmateriālu sadārdzināšanās veidos spiedienu uz jauno projektu cenām. Tādēļ pastāv risks, ka piedāvājums sašaurināsies. Piesardzīgums, kas valdījis nekustamā īpašuma tirgū pēdējos gados, neveido arī pamatu sagaidīt cenu kritumu otrreizējā tirgū arī apstākļos, ja ekonomikas izaugsme turpmāk sabremzēsies. Arvien lielāku nozīmi tirgū spēlēs enerģijas patēriņa un energoefektivitātes jautājumi," min Gašpuitis.
Aptauja veikta 2022.gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāts 1021 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.