Lai čaumala no straujām temperatūras svārstībām nesaplaisātu, pirms vārīšanas paturi olas istabas temperatūrā.
Var pievienot ūdenim arī nedaudz sodas - tas ūdeni padarīs sārmaināku un atvieglos lobīšanu, te gan jāatceras - jo svaigāka būs ola, jo grūtāk būs to nolobīt. Pēc izvārīšanas olas ir strauji jāieliek aukstā ūdenī - tas palīdzēs olas čaumalu viegli atdalīt no baltuma un pēc nolobīšanas iegūsi skaistu, gludu, baltu oliņu, nevis izmisīgi mēģināsi olbaltuma druskas noskrāpēt no čaumalas iekšpuses.
3.Zili un pelēki dzeltenumi rodas no nepareizas vārīšanas.
Ja, olu pārdalot uz pusēm, cerētas saules dzeltenās krāsas vietā ieraugi zilpelēku dzeltenumu, zini - ola nav sabojājusies. Tā gluži vienkārši ir pārvārīta. Arī šādas ola uzturā ir lietojamas, taču gaišas un skaistas olas iegūsi tad, ja ievērosi precīzu olu vārīšanas laiku. Cieti vārītām olām parasti pietiek ar desmit minūtēm verdošā ūdeni, mīkstu dzeltenumu iegūsi, vārot īsāku laiku. Protams, olu vārīšanas laiks ir atkarīgas arī no olas lieluma, taču arī lielās olas nav jāvāra ilgāk par 15 min!
4.Ievēro vārītu olu uzglabāšanas nosacījumus
Vārītu olu uzglabāšana ilgums būs atkarīgs gan no tā, cik cieti novārītas ir olas, gan no tā, kā plāno tās uzglabāt. Ledusskapī cieti novārītas olas, kuru čaumala nav bojāta, var turēt pat divas nedēļas, taču diez vai kāds krāsainās Lieldienu olas vēlas noslēpt ledusskapī, tāpēc nāksies vien samierināties, ka olas būs jāapēd krietni ātrāk. Istabas temperatūrā vārītā ola var stāvēt divas, trīs dienas, tāpēc drošības apsvērumu dēļ Lieldienu rītā vārītās olas vajadzētu apēst svētku laikā, nevis pietaupīt nākamās darba nedēļas pusdienām.