Pāvesta skapis ⟩ Pāvesta dārglietas un insignijas jeb no kā bīties Sātanam

Tiāra jeb trīskāršais kronis

Lai gan mūsdienās šīs greznais trīskārtīgais kronis stāv goda vietā, senāk to Viņa Svētība nēsāja īpaši svarīgos brīžos, kā, piemēram, pašā pāvesta kronācijas brīdī. Tā ir ovālas formas galvassega ar trīs simboliskām kārtām. Kāds to saista ar pāvesta varu pār trīs sfērām – debesīm, zemi un pazemi, kamēr citi runā, ka tās galvenā doma ir pāvesta ietekme uz trīs pasaules daļām – Āfriku, Āziju un Eiropu.

Ja atsaucamies uz Bībeles stāstu – tad trīs kārtas raksturo baznīcas ciešanas, cīņu un uzvaru.

Tiāra, ko visbiežāk izmantoja kronācijas procesijās, bija ap 5 kg smaga, raksta CNN. Pēdējais pāvests, kurš nēsāja tiāru, bija Pāvils VI – tas notika 1963. gadā.

Mūsdienās šādos svarīgajos notikumos pāvesti izlīdzas ar mitru.

PĀVESTA GREDZENS – laulība ar baznīcu

Gredzens kā tāds skaitās viena no pāvesta, bīskapa un kardināla simboliski spēcīgākajām ikdienas insignijām (izņemot Lielo Piektdienu, kad gredzens netiek vilkts).

Tas simbolizē uzticību un laulību ar baznīcu, kura tiek noslēgta ordinācijas brīdī, uzvelkot šo zelta gredzenu labās rokas zeltnesī.

Šo mirkli pavada vārdi: "Saņem šo gredzenu, ticības zīmogu un, ietērpts nepārejošā ticībā, sargā nevainīgu Dieva Līgavu, svēto Baznīcu."

Uz zelta gredzena ir attēlots svētais apustulis Pēteris laivā ar tīklu, simbolizējot apustuļus kā “cilvēku zvejniekus”, tāpēc to arī citreiz dēvē par zvejnieka gredzenu.

Šis gredzens sākotnēji kalpoja gan kā pāvestības simbols, gan kā zīmogs, taču mūsdienās pāvestam ir savs atsevišķs īpašais zīmogs, ar kuru tiek apzīmogoti dokumenti.

Katram pāvestam tiek izgatavots jauns gredzens. Gredzenu izgatavo no zelta, uz tā, apkārt attēlam, tiek iegravēts jaunā pāvesta vārds. Mūsdienās katrs pāvests lieto Zvejnieka gredzenu pēc paša ieskatiem. Vairums pāvestu tos ikdienā nelietoja. Daži, piemēram, pāvests Pijs XII, savējo pēc koronācijas jeb inaugurācijas ceremonijas beigām tā arī nekad neuzlika, un šai praksei sekoja viņa pēcteči, tostarp sv. Jānis Pāvils II, raksta katedrale.lv.

Pāvests Benedikts XVI izvēlējās nēsāt savu Zvejnieka gredzenu arī ikdienā, bet pāvests Francisks atgriezās pie agrākās paražas ikdienā lietot personīgo gredzenu, lai gan dažās liturģiskajās svinībās viņš tomēr valkā citu, atšķirīgu gredzenu.

Pāvests Benedikts XVI aizvien turpina ikdienā nēsāt savu Zvejnieka gredzenu. Savukārt pāvests Francisks savā ziņā mainīja tradīciju, izvēloties savam Zvejnieka gredzenam apzeltītu sudrabu, nevis zeltu. 

Pāvesta ferula un gana zizlis

Ferula jeb pāvesta krusts - zizlis, kura virsotni rotā latīņu krusts ar trīs šķērskokiem. Šāda veida krustu dēvē par pāvesta krustu.

Trīs šķērskoki simbolizē pāvesta trejādo uzdevumu. Dažkārt zizli rotā krucifikss - krustā sistā Kristus tēls, vai latīņu krusts.

Gana zizlis simbolizē Labā gana kalpošanu, kuru veic bīskapam uzticētās tautas vidū, rūpējoties par savas draudzes ticību un morāli.

Pāvests kā gans ganāmpulkā. 

Gana zižļa izliekums spirālē simbolizē ticības garīgo ceļu, bet zižļa statīvs - stabilo vērtību sistēmu un spēku. Šo zizli neizmanto Lielajā Piektdienā.

Pāvesta krūšu krusts

Pāvests nav iedomājams arī bez sava svētā krusta, kas, iestiprināts ķēdītē, karājas uz pāvesta krūtīm tieši sirds rajonā. Šis krusts, kas parasti ir rotāts ar dārgakmeņiem, simbolizē piederību Kristum, pauž paļāvību uz spēku, kuru sniedz Pestītāja krusts.

Liturģijas laikā bīskaps krustu iestiprina zaļā un zelta krāsas auklā, bet ikdienā to nēsā, iestiprinātu ķēdītē. Krusta nēsāšana aizsākās apmēram ap 14. gadsimtu.