Sv, 14.08.2022.

Kāda būs Latvijas enerģētikas sistēma pēc 10 gadiem?

Apmaksāta informācija
Kāda būs Latvijas enerģētikas sistēma pēc 10 gadiem?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Eiropas Savienība (ES) 2019. gadā apņēmās līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti un transformēt visas Eiropas enerģētikas nozari. ES valstis pārskatīja savas sistēmas un izvirzīja atbilstošus nacionālos mērķus, līdz ar to kādam laika posmam virzība bija skaidra – samazināt oglekļa emisijas visos iespējamos veidos, kļūt dabai draudzīgākiem, izmantot atjaunīgos resursus un būt apzinātākiem enerģijas patēriņā. Taču pēdējā laika notikumi ieviesuši papildu korekcijas. 2021. gads Eiropai atnesa strauju enerģētikas resursu cenu kāpumu, kas daudzām valstīm lika pārdomāt savus plānus un spert straujākus soļus enerģētikas sistēmu transformēšanā. Savukārt šogad Krievijas iebrukums Ukrainā lielai daļai no agresora resursiem atkarīgo valstu kā prioritāro uzdevumu dienas kārtībā izvirzījis saiknes ar Krieviju pārraušanu.

Ģeopolitiskie notikumi ir ievērojami ietekmējuši virzību uz ES klimata mērķu sasniegšanu. Kādam – paātrinot, kādam – palēninot. Baltijas valstu plāns līdz 2025. gadam atslēgties no Krievijas elektroapgādes tīkla kļuvis par vienu no galvenajiem uzdevumiem nacionālajās dienas kārtībās. Tiek meklēti veidi, kā sinhronizēt elektroapgādes tīklu ar Eiropu pirms noteiktā 2025. gada, iegūt naftu un dabasgāzi citur, un pēc iespējas ātrāk un vairāk elektroenerģiju ražot pašiem. Kādi soļi tiks veikti Latvijā, lai pēc desmit gadiem būtu sasniegta un nostiprināta Latvijas enerģētiskā drošība un panākta elektroenerģijas cenu stabilitāte?

Ražošanas jaudu palielināšana

Ar katru gadu pieaugs transporta un citu industriju elektrifikācija, kas nozīmē būtisku izdevīgas elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu. Vēl pirms nesenajiem ģeopolitiskajiem notikumiem tika prognozēts, ka līdz 2030. gadam Latvijas elektroenerģijas patēriņš varētu pieaugt par 1-2 TWh salīdzinājumā ar šī brīža patēriņu, taču ar katru dienu top skaidrāks, ka tas būs vēl augstāks. Attiecīgi attīstīsies zemāko izmaksu elektroenerģijas ieguves veidi un Latvija nebūs izņēmums. Starptautisko notikumu kontekstā Latvijas enerģētikas sistēmas mērķi mazināt atkarību no citiem un vairāk elektroenerģijas ražot pašiem ir svarīgāki kā jebkad agrāk. Tas panākams ieviešot jaunas ražošanas jaudas un attīstot atjaunīgo resursu izmantošanu, jo, pirmkārt, Latvija vēl nav pilnvērtīgi apguvusi šo resursu izmantošanu, un otrkārt, jo dabai nedraudzīgāks elektroenerģijas ieguves veids, jo dārgāka būs saražotā elektroenerģija. Par saimnieciskās darbības rezultātā radušos CO2 piesārņojumu ir jāmaksā un kvotas paliek arvien dārgākas. Otra svarīga elektroenerģijas cenu nosakoša komponente ir fosilo energoresursu augstās izmaksas. Aptuveni 30% no Latvijas saražotās elektroenerģijas izmanto dabas gāzi, kas paliks arvien dārgāka. Latvijas risinājums tuvāko desmit gadu perspektīvā jau kopš šī brīža ir attīstīt vēja un saules enerģijas izmantošanu, sperot straujus, bet pārdomātus soļus šī mērķa sasniegšanā.

Tikai dabai draudzīgi elektroenerģijas ieguves veidi

Visticamāk tuvāko desmit gadu laikā būs izzudušas tādas ražotnes, kurās papildus elektroenerģijai rodas augsts dabas piesārņojums, piemēram, ogļu vai degslānekļa stacijas. To pašizmaksa vairs nav konkurētspējīga ar dabai draudzīgām, CO2 izmešus neradošām tehnoloģijām, un visa Eiropa turpina virzību uz klimata neitralitātes panākšanu. Novecojušās un dabu piesārņojošās tehnoloģijas būs aizstājušas tādas bezizmešu tehnoloģijas kā vēja, saules, ūdens un ūdeņraža izmantošana, kā arī atomelektrostacijas (AES).

Lai gan Latvija var lepoties ar lielas elektroenerģijas daļas saražošanu hidroelektrostacijās (HES), joprojām ievērojama daļa tiek saražota izmantojot kurināmos resursus termoelektrostacijās (TEC). Turklāt, šie resursi tiek importēti. Jaunu hidroelektrostaciju būvniecība salīdzinājumā ar citu dabai draudzīgo elektrostaciju būvniecību ir dārga un negatīvā ietekme uz dabu neatsver ieguldījumus, tādēļ jaunu HES būvniecība nebūs Latvijas tālākas attīstības pamatā.

Latvijas enerģētikas sistēma balstīsies primāri uz vēja enerģijas izmantošanu gan sauszemes, gan atkrastes vēja parkos (jūrā), sekundāri – uz saules enerģijas apguvi gan lieljaudas parkos, gan privātajās mājsaimniecībās, un ūdeņraža izmantošanu. Brīžos, kad nebūs iespējams elektroenerģiju ražot no vēja, strādās saules stacijas un Daugavas HES, kā arī Rīgas TEC, kur pakāpeniski apgūs dabai draudzīga, no vēja elektroenerģijas iepriekš iegūta ūdeņraža izmantošanu.

No importētājiem uz eksportētājiem

Vēja enerģija būs galvenais liela apjoma elektrības jaudu nodrošinātājs ES valstu blokā. Paredzams, ka 2050. gadā vēja enerģija nodrošinās līdz 50 % no kopējā patēriņa. Latvijā ir milzīgs vēl neizmantots vēja enerģijas resurss gan atkrastē, gan sauszemē, kas var nodrošināt Latvijas kā elektroenerģijas eksportētājvalsts statusu jau tuvāko desmit gadu laikā. Piemēram, 15 GW uzstādītās vēja jaudas atkrastē vien ļautu saražot aptuveni 50 TWh elektroenerģijas, kas vairākkārt pārsniedz Latvijas patēriņu šobrīd. Sakārtojot likumdošanu un uzņēmējdarbības vidi, Latvija attīstīs jaunas ražošanas jaudas, izmantojot tieši vēja enerģiju, un varēs pāri palikušo elektroenerģiju eksportēt uz valstīm, kuras nebūs spējušas tik ātri pielāgoties un izmantot šobrīd ekonomiski visizdevīgāko tīrās elektroenerģijas ieguves veidu.

Vējš sauszemē vai jūrā?

Sauszemes vējš ir vieglāk apgūstams, vēja parki ir ātrāk izbūvējami un tiem ir zemāka pašizmaksa, kas ļauj prognozēt būtisku sauszemes vēja parku jaudu attīstīšanu nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā. Atkrastes vēja parki ir jaudīgāki, taču arī daudz dārgāki, tādēļ to straujāka attīstība prognozējama piecu līdz desmit gadu laikā, kad šīs tehnoloģijas izmaksas būs kritušās un Latvijā varēs saražot vairāk nekā nepieciešams pašu patēriņam un pāri paliekošās jaudas eksportēt uz lielajiem Eiropas patēriņa centriem, piemēram, Poliju un Vāciju. Pašreizējā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija pieprasa tūlītēju vēja jaudu ieviešanu gan sauszemē, gan atkrastē, taču, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, primāri Latvijas enerģētikas sistēmā tiks attīstīti sauszemes vēja parki, kā nākamo soli nosakot atkrastes vēja parku attīstīšanu.

Uzlabota pārvades sistēma

Lai veiksmīgi apgūtu paaugstinātās ražošanas jaudas, Latvijas enerģētikas sistēmas attīstības plānā jāparedz būtiska pārvades tīkla stiprināšana. Saražotās elektroenerģijas jaudas var pārsniegt tā brīža patēriņu, kas sniedz iespēju attīstīt enerģijas eksportu, taču elektroapgādes vienmērīgumam jāparedz veidot rezerves rītdienai. Tuvāko desmit gadu laikā līdz ar elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugumu attīstīsies arī pārvades sistēma, tās infrastruktūru pielāgojot jaunu jaudu uzņemšanai un tīkla modernizāciju virzot ar mērķi veidot sadarbības ar citām valstīm.

Latvijai ir visas iespējas kļūt par enerģētiski neatkarīgu, spēcīgu energoresursu eksporta valsti ar stabilām, pieejamām cenām iekšējā tirgū un visaptverošu elektroenerģijas apgādes sistēmu. Ir jāsper apzināti, mērķtiecīgi soļi šo mērķu sasniegšanā, lai tuvāko desmit gadu laikā un pat ātrāk iecerētā vīzija kļūtu par realitāti.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu