Dzelzs deficīts: biežākie cēloņi un risinājumi

FOTO: Shutterstock

Dzelzs ir viena no cilvēka veselībai un pašsajūtai svarīgākajām uzturvielām, kuras deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību. Lai gan nereti dzelzs deficīts saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, to var sekmēt arī vairāki citi faktori, kurus svarīgi laikus apzināt un novērst.

Dzelzij ir neaizstājama loma hemoglobīna sintēzē – šī olbaltumviela palīdz eritrocītiem jeb sarkanajām asins šūnām nogādāt audos skābekli, tādējādi nodrošinot dažādu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu un fizisko labsajūtu. Ja dzelzs līmenis organismā ir pazemināts,

var parādīties tādi simptomi kā pastiprināts nogurums un nespēks, grūtības koncentrēties, bālums, miegainība, galvas reiboņi, kā arī pasliktināties matu un nagu stāvoklis.

„Dzelzs deficīts attīstās pakāpeniski, tāpēc iesākumā nekādas izmaiņas veselības stāvoklī bieži vien nav novērojamas. Dzelzs krājumu samazināšanos iespējams noteikt, veicot feritīna līmeņa analīzes – šis proteīns organismā uzglabā dzelzi un to atbrīvo kontrolētā veidā. Šajā posmā hemoglobīna līmenis organismā vēl ir normas robežās. Laikus konstatējot dzelzs līmeņa samazināšanos un nosakot tās cēloņus, ir lielāka iespēja to koriģēt ar uztura un dzīvesveida izmaiņām,” skaidro farmaceite Anna Kivleniece.

Faktori, kas ietekmē dzelzs līmeni organismā: 

Uz augšu
Back