Prokuratūra: Ādamsons bijušajam VDK darbiniekam nodevis informāciju arī par Latvijas specdienestu izmeklēšanām

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Spiegošanā Krievijas labā apsūdzētajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam pirmie kontakti ar līdzapsūdzēto, bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Genādiju Silonovu bijuši jau 2015.gadā.

Deputāts nodevis viņam operatīva rakstura informāciju par Valsts drošības dienesta (VDD) un Korupcijas un novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien bija plānojusi sākt skatīt Ādamsona krimināllietu, kurā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs, kurš savulaik strādājis Valsts drošības komitejā un dzīvojis Latvijā.

Lietas skatīšana pēc būtības gan izpalika, jo, pēc advokāta Mihaila Černousova sniegtās informācijas, Ādamsons ievietots slimnīcā, kur viņam otrdien vai trešdien paredzēta operācija. Savukārt Silonova aizstāvība vēl pandēmijas ierobežojumu dēļ neesot varējusi iepazīties ar visiem 23 lietas sējumu materiāliem. Tagad sēde nozīmēta uz 16.maiju, bet vienlaikus tiesa pieprasīs slimnīcai informāciju par Ādamsona veselību.

Prokurors Juris Ločmelis žurnālistiem pirms sēdes pauda pārliecību, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, kas apliecina abu apsūdzēto vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās. Lai arī tiesa šo lietu plāno skatīt prioritārā kārtā, tiesas procesa ilgums būs atkarīgs no apsūdzēto izturēšanās pret saviem pienākumiem.

Ločmeļa uzrādītā apsūdzība liecinot, ka Ādamsons ilgstošā laika posmā tikās ar Krievijas pilsoni Silonovu. Pirmie kontakti konstatēti vismaz 2015.gadā. Kopumā likumsargi konstatējuši vairāk kā 100 savstarpējas tikšanās. Tikšanās laikā informāciju deputāts Silonovam nodevis mutiski un rakstveidā. Tāpat deputāts informāciju sūtījis e-pastos.

Daļa Ādamsona nodotās informācijas bija pieejama publiski, bet daļa - iegūta no nepubliskiem informācijas avotiem.

Pamatā tika nodota operatīva rakstura informācija, proti, par sāktiem kriminālprocesiem un informācija, kas interesē Valsts drošības dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Apsūdzība noskaidrojusi, ka informācija nodota saistībā ar cigarešu kontrabandu un organizēto noziedzību. Ločmelis uzskata, ka, izpaužot šo informāciju, deputāts faktiski apgrūtināja VDD un KNAB darbu.

Tāpat Ādamsons kā Saeimas deputāts piedaloties parlamenta darbā ieguva informāciju, kas bija paredzēta dienesta vajadzībām saistībā ar NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienību izvietojumu Latvijas teritorijā. Pārējā informācija, ko viņš ieguva Saeimas darbā, bija brīvi pieejama.

Apsūdzībai neesot tiešu pierādījumu, ka Silonovs no deputāta saņemto informāciju būtu nodevis Krievijas izlūkdienestiem, taču informācija "tika grupēta".

"Ādamsons stāstīja visu, ko zina. Viņš bija pilnīgi gatavs pilnīgi visu pastāstīt un bija ieinteresēts, lai viņu aicina vizītēs uz Krieviju pie Silonova priekšniekiem. Ko viņi tur pārrunāja, es nezinu, bet šeit Latvijā viņš stāstīja pilnīgi visu, kas varētu interesēt Silonovu un ārvalstu specdienestus," skaidroja prokurors.

Prokurora ieskatā, Ādamsons par nodoto informāciju saņēmis atlīdzību - nauda pārskaitīta uz deputāta meitas kontu. Apsūdzībā gan nav norādīts, cik konkrēti lielas summas deputāts saņēmis.

Silonova advokāte Imma Jansone īsā komentārā norādīja, ka klients vainu spiegošanā noliedzot, bet kontakts klientam ar deputātu ir bijis un abi ir savstarpēji pazīstami. Černousovs komentārus žurnālistiem šodien nevēlējās sniegt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kriminālprocesam, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts un kurā apsūdzētajai personai piemērots apcietinājums, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem. Tāpēc tiesa krimināllietu iztiesās ārpus kārtas, pārceļot iepriekš ieplānotās tiesas sēdes citās krimināllietās uz vēlāku laiku.

Jau ziņots, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021.gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu. Pērn 17.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.

5.janvārī tika iemaksāta 30 000 eiro drošības nauda un Ādamsons no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus, tostarp, noteikts ierobežojums apsūdzētajam uz kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku pildīt 13.Saeimas deputāta amata pienākumus.

Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.

Uz augšu
Back