Latvija no 2023.gada plāno dabasgāzes rezerves 1,8-2,2 teravatstundu apmērā

Par šādu risinājumu pagājušajā nedēļā valdību veidojošo partiju koalīcija vienojas sadarbības sanāksmē ar mērķi mazināt elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas riskus, ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dabasgāzes iegāde varētu izmaksāt apmēram 230 miljonus eiro.

Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), šis lēmums ir ļoti svarīgs, lai šajos apstākļos mazinātu dažādus riskus, ar kuriem potenciāli varētu saskarties valsts energolietotāji.

Paredzēts, ka energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē valsts vārdā organizēs AS "Latvenergo" un nodrošina to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2023.gada 1.janvārim.

Pēc tam Ministru kabinets 2024.gadā un turpmāk reizi divos gados pārskatīs energoapgādes drošuma rezervju nepieciešamo daudzumu, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamajiem dabasgāzes apgādes avotiem un jaudām.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka risku šajā gadījumā rada iespējamība priekšlaicīgam atvienošanās procesam no Baltijas un Krievijas-Baltkrievijas kopējā (BRELL) elektrotīkla, kas faktiski paredzēta tikai 2025.gadā, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildu elektroenerģijas ražošana termoelektrocentrālē (TEC)-2 koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildu dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju.

Pēc paustā, tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022.gada beigām būtu nepieciešami vēl divas sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, kuru ietilpība būtu aptuveni 1,8-2,2 TWh atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.

Gadījumā, ja neiestātos neplānotas desinhronizācijas no Krievijas energosistēmas scenārijs, iegādātais dabasgāzes apjoms kalpos kā valsts energoapgādes drošuma rezerves, kuras piederētu valstij kā sava veida aktīvs, kuru valsts var pārdot krīzes situācijā, ja būtu tāda nepieciešamība. Tādējādi valsts izdevumu pozīciju ilgtermiņā veidotu nevis dabasgāzes iegādes cena, bet gan cenu svārstības starp dabasgāzes iegādes un pārdošanas cenu.

"Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks 2022.gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa.

Lai grozījumi Enerģētikas likumā stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts tiek virzīts kā steidzams un tam nepieciešams stāties spēkā līdz 25.aprīlim, kas ir datums, kad Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli sākas ceturtā ceturkšņa krātuves jaudu rezervācijas.