Latvijas masu mediju telpā pašlaik dominējošā tēma ir karš Ukrainā. Tomēr, kā liecina aģentūras LETA mediju monitoringa datu bāze, pagaidām tas pieminējumu skaita ziņā joprojām atpaliek no pagājušā gada centrālā temata - Covid-19 pandēmijas un ar tās apkarošanu saistītajiem ierobežojumiem.
Analizējot aģentūras LETA monitoringa datus par publikācijām aptuveni 600 Latvijas drukātajos izdevumos un interneta mediju vietnēs laikā no pagājušā gada septembra, redzams, ka kopš pagājušā gada rudens sākuma visaprakstītākais notikums Latvijas medijos ir bijis 21.oktobra vakarā ieviestais gandrīz mēnesi ilgais "lokdauns", kura laikā no plkst. 20 līdz 5 bija aizliegts bez pamatota iemesla pamest dzīves vietu un ieviesti citi ierobežojumi, lai tādējādi mēģinātu novērst slimnīcu pārslodzi. Savukārt jau šogad vislielākā Latvijas masu mediju uzmanība tika pievērsta tam, kas pēc Kijivas apgabala atbrīvošanas no Krievijas karaspēka atklājās Bučas un Borodjankas pilsētā, kam savukārt sekoja Krievijas konsulātu slēgšana Daugavpilī un Liepājā.
Mediju monitoringa dati liecina, ka kara tematika mediju telpā parādījās daudz agrāk par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tas notika līdz ar masveidīgajiem vairāku Tuvo Austrumu valstu pilsoņu mēģinājumiem nelegāli šķērsot Baltkrievijas robežu ar Eiropas Savienību, kas visai drīz tika nodēvēts par hibrīdkaru.
Savukārt publikāciju pieaugums par kara iespējamību Ukrainā iezīmējas 20.novembrī, kad arī Latvijas medijos plaši tika atspoguļota laikraksta "The New York Times" publikācija par to, ka ASV izlūkdienesti brīdinājuši NATO dalībvalstis par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā, norādot, ka tā novēršanai atlicis pavisam maz laika.
Ja līdz 24.februārim ar kara tēmu saistītu atslēgvārdu - karš, informatīvais karš, militārais aprīkojums, bruņots konflikts, militāra operācija, iebrukums Ukrainā, raķešu uzlidojums u.c. - pieminējums Latvijas mediju publikācijās svārstās vidēji ap 200 rakstos dienā, tad Krievijas iebrukuma dienā Ukrainā tas sasniedz gandrīz 1300 rakstus. Pēc tam gan pamazām publikāciju skaits par karadarbību mazinās, tomēr jauns šai tēmai veltītu publikāciju vilnis Latvijas mediju telpā ir redzams pēc tam, kad atklātībā nāk Bučā un Borodjankā pastrādātie kara noziegumi, kā arī Ārlietu ministrija nolemj slēgt Krievijas konsulātus Daugavpilī un Liepājā. 5.aprīlī ar kara tematiku saistīti atslēgvārdi parādās vairāk nekā 1300 publikācijās Latvijas medijos, kas ir pat vairāk nekā 24.februārī kara sākumā, liecina monitoringa dati. Turklāt arī nākamajās dienās publikāciju skaits par un ap Ukrainas notikumiem ir liels.
Martā ievērojami audzis arī mediju publikāciju skaits par bēgļiem, kas pamatā saistīts ar bēgļu atbalsta centru veidošanu Rīgā un iespējām Ukrainas kara bēgļiem atrast mājvietas un darbu Latvijā.
Vienlaikus ne Krievijas iebrukumam Ukrainā 24.februārī, ne Bučā notikušā atspoguļojumam tā arī nav izdevies pārspēt pēdējā pusgada publicitātes līderi Latvijas medijos - "lokdauna" ieviešanu 21.oktobrī.
Kopumā pašlaik visvairāk publikāciju Latvijas medijos ir veltīts kara tematikai, kam tālāk seko tādi jautājumi kā cenas un inflācija, gāze, sankcijas, bēgļi un joprojām arī Covid-19. Tikai pēc tam Latvijas mediji savās publikācijās pievēršas citiem jautājumiem - tostarp videi un klimatam, nodarbinātībai un atalgojumam.
Publikācijas ar kara tematikas pieminējumu kopš februāra beigām Latvijas medijos svārstās no vidēji 400 līdz 800 dienā, atsevišķās dienās pat pārsniedzot 1000.
Cenas un inflācija tiek pieminēta vidēji 200 līdz 500 publikācijās dienā. Gāze un degviela tiek pieminēta vidēji 200 līdz 400 publikācijās dienā. Tas pats pēc pirmā viļņa noplakšanas, sākoties Krievijas iebrukumam, attiecas uz sankciju pieminējumu skaitu mediju publikācijās. Bēgļu jautājumam veltīto publikāciju skaits pēc kara sākuma dienu no dienas svārstās plašākā amplitūdā - no vidēji 200 līdz 500 publikācijām. Savukārt publikāciju skaits, kurās pieminēts Covid-19, kopš februāra sākuma ir izteikti sarucis, taču joprojām svārstās starp vidēji 200 līdz 600 publikācijām dienā.
Savukārt citi jautājumi Latvijas medijos pašlaik tiek atspoguļoti izteikti mazāk, un to pieminējumi reti pārsniedz 200 publikāciju robežu dienā.
