Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien, 20. aprīlī, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimiņvalstīm.
"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis (K).
Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.
"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans,
piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".
Jau ziņots, ka valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.
Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.
Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.
"Valsts piedāvāsim optimālāko risinājumu dabasgāzes drošības nodrošināšanai un, protams, arī izmaksu efektīvā veidā. No valsts puses svarīgi ir, ka šādi projekti tiek realizēti ar maksimāli mazāku valsts iesaisti un, protams, būtisks ir projekta realizēšanas laiks," sacīja ministrs.
Tāpat Vitenbergs informēja, ka īstermiņa risinājumam Latvija strādās ar Igauniju un Somiju, lai īstenotu LNG termināla projektu Paldisksos, jo pašlaik tā ir vienīgā iespēja nodrošināt papildu dabasgāzes piegādes reģionam jau šajā sezonā. Valdība Vitenbergu deleģējusi tālākām sarunām par projekta īstenošanu ar Igauniju un Somiju.
Paredzēts, ka ekonomikas ministrs kā pirmo soli parakstīs juridiski un finansiāli nesaistošu kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru ar mērķi sākt padziļinātu sadarbību šī projekta īstenošanā.
