Valdība vēl neskata pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu ukraiņu bēgļiem

Jautājuma skatīšana atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Šonedēļ notiks plāna saskaņošanas sanāksme un tad plāna projektu atkārtoti iesniegs valdībā. Ministrijā gan nevarēja pateikt, vai plāna projektu valdība skatīs nākamnedēļ vai atsevišķā valdības sēdē šonedēļ.

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka FM par plāna projektu bijuši vairāki iebildumi. Piemēram, plānā ir iekļauts pasākums "Personu ar īpašām vajadzībām izmitināšana". Par pasākuma īstenošanu atbildīgās institūcijas ir norādītas pašvaldības, bet pasākuma nodrošināšana paredzēta atbilstoši esošajiem resursiem.

FM lūgusi precizēt pasākumu, paredzot, ka finansējums pasākuma īstenošanai tiek plānots no valsts budžeta programmas līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šie noteikumi paredz, ka pašvaldība organizē izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ņemot vērā katra Ukrainas civiliedzīvotāja individuālās vajadzības, savukārt izdevumus par bēgļiem nodrošināto izmitināšanas pakalpojumu pašvaldībai sedz 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 20 eiro par personu diennaktī.

Tāpat FM vairākās pozīcijās norādījusi, ka plāna pasākumiem kā finansējuma avots jānorāda arī budžeta programma līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka par plāna projektu no ministrijām bijuši tehniski iebildumi, un viņa pauda cerību, ka plānu izdosies pieņemt jau šonedēļ.

Tāpat ministre atkārtoja jau iepriekš pausto, ka, pasliktinoties situācijai Ukrainā, nav izslēdzams vēl lielāks bēgļu skaits par tagad paredzētajiem 40 000. Tādā gadījumā bēgļi būs jāizmitina sporta zālēs un skolās līdzīgi, kā tas tiek darīts Polijā.

Sākotnēji sagatavotais valdības lēmuma projekts paredz, ka valdība pieņem zināšanai, ka indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums nepārsniegtu 96 208 283 eiro. Savukārt pašvaldību institūcijām nepieciešamos līdzekļus pasākumu plāna ieviešanai pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam.

Tāpat valdības lēmuma projekts paredzēja, ka ministrijas atbilstoši kompetencei līdz 20.maijam sagatavos priekšlikumus par pasākumiem, lai turpinātu sniegt nepieciešamo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem ilgāk par 90 dienām.

Valdībai pieņemot jauno plānu, spēku zaudēs 28.februārī pieņemtais pasākumu plāns personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā.

Minētais pasākumu plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Plāns attiecināms arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijā ieradušies pirms pasākumu plāna apstiprināšanas.

Plāns nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjoms Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, tiesības uz izglītību, kā arī tiek nodrošinātas nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijā ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam plānā veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

Izmitināšanas vietas nodrošināšana personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz 90 dienām tiks nodrošinātas, novirzot personas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās, izmaksājot atlīdzību mājsaimniecībām 100 eiro par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli pēc attiecīgā mājsaimniecības pieteikuma.

Ja šādi visiem mitekļus nodrošināt nespēs, mitekļus nodrošinās, slēdzot īres līgumus ar privātpersonām par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, pielīgstot īres maksu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī par mājokli un neparedzot atlīdzināt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos komunālos maksājumus. Citus bēgļus plānots novirzīt izmitināšanas saņemšanai pašvaldības rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un sedzot izmitināšanas izmaksas, kas nepārsniedz 15 eiro personai par diennakti.

Ēdināšana līdz 30 dienām tiks nodrošināta personām, kuras ir izmitinātas pašvaldību rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un iepriekš minētajās izmitināšanas vietās nav pielāgotu telpu vai aprīkojuma ēdiena pagatavošanai. Tiks segtas ēdināšanas izmaksas to faktiskajā apmērā, kas nepārsniedz desmit eiro personai dienā.

Plāns paredz nodrošināt preventīvus pasākumus valsts drošības, valsts robežas drošības, cilvēktirdzniecības novēršanas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju tiesību un brīvību aizsardzību.

Straujš energoresursu cenu pieaugums bija vērojams jau pirms aizvadītās ziemas apkures sezonas, kas mudināja valdošo koalīciju meklēt risinājumus, kā kompensēt izmaksu pieaugumu iedzīvotājiem. Valdība pieņēma virkni lēmumu elektrības cenu samazināšanai visiem iedzīvotājiem, savukārt apkures jomā izlīdzējās ar pabalstiem konkrētām iedzīvotāju grupām.

Savukārt pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu energoresursu cenas ir piedzīvojušas vēl straujāku pieaugumu, liekot valdībai turpināt meklējumus, kā nodrošināt piegāžu drošību un kā kompensēt arvien augošās izmaksas.

Tāpat valdībā šodien skatīja plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 ukraiņu kara bēgļu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atzīmēja, ka jaunais plāns paredzēts gadījumam, ja Latvijā būs jāuzņem aptuveni divreiz vairāk bēgļu nekā līdz šim.

Tāpat otrdien Ministru kabinetā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) ierosinājums, kā valsts varētu palīdzēt karā ievainotajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām ārstēties Latvijas slimnīcās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) informēja, ka konkrētais VM risinājums izmaksās 1,7 miljonus eiro.

"Atbalsts ir plānots vairākās jomās - gan lai transportētu cilvēkus no Ukrainas uz šejieni, gan lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu šeit uz vietas, nodrošinot aprūpi, kas vistiešākajā mērā ir svarīgi, lai mazinātu sekas un rētas, ko Krievijas nežēlīgais režīms ir atstājis daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvēs," sacīja Plešs.

"Šobrīd ir ieradušies nepilni 22 000 bēgļu, un pieauguma temps ir ļoti palēninājies. Nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās nedēļās būs atkal straujš pieaugums," pagājušajā nedēļā pauda premjers.

Pēc viņa paustā, IeM strādā gan pie tā, kā Latvija varētu tikt galā ar 40 000 bēgļu, gan pie tā, kā izskatīsies dzīvē atbalsta sistēma bēgļiem pēc noteiktā termiņa, kad viņiem vairs nebūs pieejams pašlaik noteiktais atbalsts. "Pamatdoma, kas mūs valstī ir, ir palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā," uzsvēra Kariņš.