Saeimas debatēs ceturtdien, 28. aprīlī, par atsacīšanos no Krievijas dabasgāzes opozīcijas pārstāvji mudināja nepieļaut situāciju, ka pēc šī gaidāmā aizlieguma spēkā stāšanās to varētu apiet ar Krievijas dabasgāzes slēptu iepirkšanu caur starpniekiem.
Deputāts Armands Krauze (ZZS) pauda, ka Krievijas gāzi "tiešām negribas pirkt, un es aicinu strādāt tā, lai tā nebūtu jāpērk". Reizē politiķis norādīja, ka arī igauņiem un somiem būtu jāatsakās no Krievijas gāzes.
ZZS politiķis iezīmēja scenāriju, ka pēc Latvijas atteikšanās no Krievijas gāzes dabasgāzi var nākties iepirkt no Somijas, kuru paši somi būs nopirkuši no Krievijas. "Vai jūs to gribat panākt? Es negribu, lai mēs caur Somiju pērkam Krievijas gāzi. Es gribu, lai mēs vispār atsakāmies no Krievijas gāzes," uzsvēra Krauze.
Viens no priekšlikuma par Krievijas dabasgāzes iegādes aizliegumu iesniedzējiem deputāts Reinis Znotiņš (K), runājot par priekšlikuma būtību, vērsa uzmanību, ka Latvija ap 400 miljoniem eiro gadā pārskaita Krievijai par dabasgāzi. Attiecīgā summa atbilst 100 modernāko Krievijas tanku vērtībai.
"Mēs sponsorējam Krievijas agresiju, un tas nav pieļaujams. (..) Kolēģi, laiks pamosties no ilgā ziemas miega lāča ķetnās," uzsvēra Znotiņš.
Atbalstu priekšlikumam par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes pauda arī deputāts Ralfs Nemiro. Politiķis arī aicināja panāktu pilnīgu enerģētisko neatkarību no jebkuras valsts ar pašu resursiem - šķeldu, saules un vēja enerģiju. Priekšlikumam atbalstu izteica arī deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš uzskata, ka valdība pārāk maz dara, lai izmantotu vietējos resursus, tajā skaitā kūdru.
Valainis arī uzsvēra, ka Latvijai jāpanāk Krievijas dabasgāzes aizliegums visā Eiropā, jo pretējā gadījumā mūsu iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji. Svarīgi panākt, ka ne tikai Latvijā, bet Lietuvā, Vācijā, Francijā, Itālijā, arī citās valstīs ievieš šādu pašu pieeju, lai neizveidojas situācija, ka Latvijas iedzīvotāji uz sava rēķina cīnās par demokrātiju, kamēr citi turpinās barot Krievijas armiju ar finansiāliem resursiem no gāzes, akcentēja politiķis.
"Diemžēl es neredzu aktīvu rīcību no mūsu politiķiem, ministriem, lai par to cīnītos. Es aicinu to sākt darīt beidzot," mudināja opozīcijas deputāts.
Znotiņš no savas puses uzsvēra, ka Latvijai esot iespēja uzbūvēt vēja parkus un saražot 150% no nepieciešamās enerģijas. Politiķis arī norādīja, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā kā tās priekšsēdētājs ir mudinājis par labu enerģētikas projektiem pārdalīt līdzekļus no diviem miljardiem eiro Eiropas Savienības Covid-19 finansējuma, kas iepriekš "nokrita praktiski no gaisa". Koalīcijas deputāts kritiski novērtēja to, ka no šīs summas praktiski nekas netiekot novirzīts enerģijas jaudas ģenerēšanai, piemēram, vēja parku un atomelektrostacijas būvniecībai.
Krauze atbildēja, ka esot "ļoti komiski" klausīties, kā koalīcijas pārstāvji runā par to, ka divi miljardi eiro bija jāizlieto pareizi.
"Paši jūs nolēmāt un iztērējāt to naudu tā, kā iztērējāt. Tāpēc, nu, nerunājiet te muļķības," aicināja opozīcijas parlamentārietis.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) debatēs pauda skepsi par to, ka Latvijai varētu izdoties iegādāties pietiekamus sašķidrinātās dabasgāzes krājumus, savukārt deputāts Aldis Gobzems (KuK) apsolīja Latvijā uzcelt hidroelektrostaciju.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas. Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Znotiņš un Jānis Cielēns (K).
Par konkrētu datumu, no kura aizliegt dabasgāzes piegādes, plānots lemt, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā.
