Zemessardzes šī brīža lielākie izaicinājumi ir ilgtermiņa investīcijas, tostarp jaunākā komandējošā sastāva izaugsme, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Viņš atzina, ka kopš 2014.gada Zemessardze ir saņēmusi diezgan nopietnas investīcijas dažādās jomās, īpaši individuālā ekipējuma un ieroču nodrošinājumam, taču ir lietas, kas prasa ilgāku laiku - investīcijas infrastruktūrā, dažādās modernajās ieroču sistēmās un dienesta komandējošā sastāva izaugsmē. "Lielākie izaicinājumi būs šīs ilgtermiņa investīcijas," sacīja Leščinskis.
Viņš izcēla, ka patlaban visaktuālākais jautājums ir tieši jaunākā komandējošā sastāva izaugsme. Šāda nepieciešamība radusies iedzīvotāju pastiprinātās intereses par Zemessardzi dēļ. "Kaut vai 2000 zemessargu pieaugums nozīmē, ka tās ir vismaz, rupji rēķinot, 20 rotas, kam vajadzīgi nodaļu komandieri, vadu seržanti, vadu komandieri, rotu komandieri. Šis ir izaicinājums, ar kuru mums būs kādu laiku jāsadzīvo un jāaudzē šis komandējošais sastāvs," skaidroja Leščkinskis.
Zemessardzes komandieris informēja, ka kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Protams, ne visi šie cilvēki kļūs par zemessargiem, tomēr interese ir liela, apliecināja Leščniskis. Viņš norādīja, ka Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu, taču pavisam drīz šis skaitlis mainīsies, jo sagaidāma jauno zemessargu zvērestu nodošana.
Leščinskis optimistiski raugās uz izredzēm sasniegt valsts aizsardzības koncepcijā nosprausto mērķi - 10 000 zemessargu 2024.gadā un 12 000 zemessargu 2027.gadā. "Es ticu, ka tas ir sasniedzams, bet, protams, šī ir brīvprātīga organizācija, neviens Zemessardzē netiek dzīts piespiedu kārtā," sacīja dienesta priekšnieks.
Kopš Krievijas karaspēka ievešanas Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vairākas reizes augstāka nekā iepriekš. Zemessardzē atbilstoša nodarbošanās tiks atrasta katram, un šajā jomā tiek vērtētas personu civilās profesijas un hobiji.
Zemessardzes izplatītā informācija liecina, ka zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā - nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī savu vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.
Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u.c.
Turklāt par dienesta pienākumu izpildi un piedalīšanos mācībās zemessargs saņem kompensāciju, sākot no 32 eiro dienā, un apmaksātu ēdināšanu vai tās kompensāciju 9,96 eiro apmērā.
Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes, tomēr kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.