Pēdējo gadu straujā elektrifikācija un rūpes par dabu mudina nepārtraukti attīstīt zaļās enerģijas ieguves veidus un pilnveidot esošos risinājumus. Skolēnu erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" ekspertu komanda ir apkopojusi pēdējās desmitgades ievērojamākos tehnoloģiskos sasniegumus, kas padarījuši atjaunīgās enerģijas ieguvi ērtāku, lētāku un efektīvāku.
1. Iespaidīga izmēra vēja turbīnu lāpstiņas
Pēdējos gados vēja turbīnas ir kļuvušas daudz apjomīgākas, līdz ar to ir iespējams izmantot arvien lielākas lāpstiņas jeb spārnus, kas attiecīgi spēj “notvert” vairāk vēja un saražot lielāku elektroenerģijas apjomu. Modernas sauszemes vēja turbīnas spārns šobrīd ir vidēji 80 metrus garš, un atkrastes vēja turbīnu spārni ir vēl garāki. Pirmā lāpstiņa, kas pārsniedza 100 metrus, bija 107 metrus gara, tika ražota Francijā un patlaban atrodas uz pasaulē jaudīgākās GE Haliade X 12 MW jaudas turbīnas. Taču uzlabojumi turpinās, un uzņēmums “Siemens” nācis klajā ar paziņojumu, ka strādā ar 15 MW jaudīgu turbīnu, un tās spārnu garums būs 115 metri.
2. Pilnībā pārstrādājami vēja ģeneratoru spārni
Vēja turbīnu dzīves ilgums ir 20-30 gadi. Lai gan mūsdienu tehnoloģijas ļauj tām kalpot arvien ilgāk, bažas sagādāja vēja turbīnu utilizācija pēc to dzīves cikla beigām. Tika domāts, kā vērtīgi pārstrādāt turbīnu sastāvdaļas vai kā tās izmantot otrreiz, piemēram, izveidojot no rotora lāpstiņām bērnu rotaļu laukumus vai sasmalcinot tās un izmantojot cementa ražošanā. Tomēr pēdējo gadu pētījumi un eksperimenti ir vainagojušies ar panākumiem, un 100 % pārstrādājami vēja turbīnu spārni ir jau komercializēti. Kompozītmateriāls, no kā ražoti pārstrādājamie spārni, pēc turbīnas dzīves cikla beigām ir saglabājis visas īpašības, lai to varētu pārkausēt un izmantot citās nozarēs vai atkārtoti jaunu vēja turbīnu lāpstiņu ražošanai.
3. Peldošas saules elektrostacijas
Saules paneļus visbiežāk redzam uz māju jumtiem vai izvietotus pļavās un citās atklātās vietās, tādējādi veidojot saules paneļu parkus. Meklējot efektīvākus risinājumus, lai neaizņemtu lielas zemes platības, saules elektrostacijas tiek veidotas arī atklātos ūdeņos. Pirmās šāda veida tehnoloģijas tika izstrādātas no 2007. līdz 2013. gadam, taču plašāk peldošo staciju aprite tirgū ir attīstījusies kopš 2016. gada. Peldošās saules elektrostacijas uzrāda par 10 % augstāku efektivitāti nekā līdzvērtīgas elektrostacijas uz sauszemes. To skaidro ar ūdens atvēsinošo iedarbību uz paneļiem jeb dzesēšanas efektu (augstākā temperatūrā paneļu efektivitāte krītas, piecu grādu pieaugums samazina efektivitāti jau par aptuveni 2 %).
4. Saules paneļi fotofilmiņas biezumā
Jaunākais atklājums, ar kuru joprojām strādā zinātnieki Silīcija ielejā, ir perovskite saules paneļi. Īpašais materiāls perovskite kristāls ir jaunatklāts pusvadītājs, kas ļoti ātri, efektīvi absorbē gaismu un iekustina lādiņus. Atšķirībā no vispopulārākās saules paneļu sastāvdaļas – kristāliskām silīcija šūnām, perovskite var uzklāt ļoti plānā kārtā uz dažādiem materiāliem, un vienādu laukumu noklāšanai nepieciešams izmantot no 10 līdz pat 1000 reižu mazāk materiāla nekā iepriekš, tā samazinot ne tikai svaru, bet potenciāli arī ražošanas izmaksas. Novēršot šī brīža trūkumus, perovskite paneļi būs saules enerģijas izmantošanas revolucionāri, un tos varēs uzklāt uz auto, lidmašīnām un pat debesskrāpjiem.
“Bez nepārtrauktiem tehnoloģiju uzlabojumiem mēs atjaunīgo resursu izmantošanā nebūtu nonākuši tik tālu, cik esam šobrīd. Arī turpmākas attīstības pamatā būs jauni izaicinājumi, to pārvarēšana un citu risinājumu atrašana, tādēļ ir svarīgi, ka Latvijas jauniešiem veidojas spēcīga tehniskā domāšana, ir zināšanas par esošajiem un nepieciešamajiem tehnoloģiju risinājumiem, un viņi kļūst par daļu no to radīšanas procesa, '' uzsver AS ''Latvenergo'' valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Lai informētu jauniešus par elektroenerģijas atbildīgu iegūšanu un patēriņu, AS "Latvenergo" rīkotā skolēnu erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" šī gada tēma veltīta nākotnes enerģijai. Pildot
konkursa uzdevumus, jaunieši stiprina savas zināšanas par saules un vēja enerģijas izmantošanu un saprātīgu elektroenerģijas patēriņu.
Konkursa “FIZMIX Eksperiments” finālisti, kuri divus mēnešus padziļināti vingrinājušies fizikas zināšanu pielietojumā, jau 29. aprīlī plkst.14.00 tiksies Latvijas Fizikas dienā. Pasākumā tiks izzināta nākotnes enerģija, paveikti elpu aizraujoši eksperimenti un pārbaudītas zināšanas skatītāju viktorīnā. Latvijas Fizikas dienas izskaņā tiks noskaidroti un apbalvoti konkursa “FIZMIX Eksperiments” 2022. gada uzvarētāji.
Dalība tiešsaistes pasākumā ir lielisks veids, kā ielūkoties aizraujošajā fizikas pasaulē un uzzināt daudz jauna par nākotnes enerģiju. Aicinām iepazīties ar pasākuma programmu un pievienoties pasākuma tiešraidei.
Par erudīcijas konkursu ''FIZMIX Eksperiments''
Konkursu rīko AS "Latvenergo" sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, ''TVNET", "Cido Grupa", ''Muesli Graci'', "Ādažu kraukšķi", "DPD", "Skrīveru saldumi", ''Elektrum Energoefektivitātes centrs'', ''Ilustrētā Junioriem'', "Adventures Zone'', ''Čili Pizza'', ''Roadgames'', ''SEIK'', "Lielvārds", "LMT", Vides risinājumu Institūtu un "Aerodium".
AS "Latvenergo" rīkotais erudīcijas konkurss norisinās 27. reizi, pulcējot komandas no Latvijas skolām, kurās mācās 8. un 9. klašu skolēni. "FIZMIX Eksperiments" konkursa mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm, saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos profesionālu interesi, padziļināti apgūstot fiziku. Ar konkursa "FIZMIX Eksperiments" palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai sarežģīta teorija, bet tā eksistē mums visapkārt un var būt aizraujoša.
Vairāk par konkursa norisi var lasīt www.fizmix.lv/eksperiments.
