Sv, 14.08.2022.

Džailzs Diksons: Eiropai ir jāizmanto tās apjomīgie vēja enerģijas resursi

Apmaksāta informācija
Džailzs Diksons: Eiropai ir jāizmanto tās apjomīgie vēja enerģijas resursi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: WindEurope

Pēdējā gada laikā Latvijas atkrastes vēja attīstība piedzīvojusi strauju izaugsmi, turklāt patlaban notikumi pasaulē vēl vairāk stiprinājuši politisko gribu atbalstīt vēja enerģiju Latvijas un globālā mērogā. Eiropas vēja enerģijas asociācijas "WindEurope" vadītājs Džailzs Diksons (Giles Dickson) sarunā atklāj iemeslus, kādēļ tieši Latvijai ir viens no lielākajiem atrastes vēja potenciāliem Baltijas jūras reģionā, kādi ir nākošie soļi energoneatkarības iegūšanā, kā arī redzējumu par turpmākajiem 10 gadiem elektroenerģijas ražošanas nozarē.

Kurās valstīs pasaulē ir labākie atkrastes vēja parku izmantošanas piemēri un ko mēs no tiem varam mācīties?

Lielbritānijā ir labākais atkrastes vēja parku modelis. Viņi izsola lielus apjomus, tāpēc viņiem ir labs projektu klāsts. Lielbritānija tikko ir paaugstinājusi savu 2030. gada mērķi no 40 GW uz 50 GW. Papildus tam tā izmanto divpusējos līgumus par elektroenerģijas cenas starpību (Contract for Difference jeb CfD), lai finansētu savus atkrastes vēja parkus. Tie dod labumu gan valdībām, gan sabiedrībai. Valdības maksā, kad enerģijas cenas tirgū ir zemas, bet saņem naudu, kad tās ir augstas. Lielbritānija arī veic lielus ieguldījumus atkrastes vēja enerģijas piegādes tīklā. Citas līderes atkrastes vēja izmantošanā Eiropā ir Vācija, Nīderlande, Dānija un Beļģija.

Lai veiksmīgi attīstītu atkrastes vēja parkus, valstīm ir jānodrošina ieņēmumu stabilizācija. CfD šeit ir labākā sistēma. Valstīm būtu arī jānodrošina ilgtermiņa perspektīva turpmākajiem izsoļu apjomiem. Tas sniedz nozarei skaidrību par to, cik daudz jaunu vēja parku būs jāuzbūvē. Arī jūras teritorijas plānošana ir ļoti svarīga. Nozarei ir jāzina, kur tā var attīstīt jaunus projektus. Labs teritorijas plānojums nodrošina veiksmīgu līdzāspastāvēšanu ar citiem tirgus dalībniekiem.

Kurās valstīs pasaulē ir labākie sauszemes vēja parku izmantošanas piemēri un ko mēs no tiem varam mācīties?

Vācija ir līdere sauszemes vēja enerģijas jomā. Tai ir 56 GW uzstādītās jaudas blīvi apdzīvotā valstī un ambiciozi plāni šīs jaudas palielināšanai. Vācija vēlas no 2025. gada katru gadu izveidot jaunus sauszemes vēja parkus līdz 10 GW jaudai. Vienlaikus tā arī izstrādā plānus, lai saskaņotu vēja enerģijas attīstības un bioloģiskās daudzveidības intereses. Ja tik blīvi apdzīvota valsts kā Vācija to spēj, tad to spēj arī citas.

Vēl viens svarīgs spēlētājs ir Spānija – tai ir 28 GW sauszemes vēja parki, un spāņi vēlas būvēt vēl vismaz 2 GW parkus gadā. Pieminēšanas vērta ir Īrija, kurai ir augstākais vēja enerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā – 31%, un gandrīz viss šis apjoms iegūts no sauszemes vēja parkiem.

Kāds, jūsuprāt, ir Latvijas sauszemes un atkrastes jūras vēja parku izmantošanas potenciāls? Kāda pēdējos gados ir bijusi Latvijas sauszemes un atkrastes jūras vēja parku izmantošanas attīstība? Kādos veidos un kādās jomās ir iespējama lielāka izaugsme?

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams gan sauszemes, gan atkrastes vēja enerģijas jomā. Bet Latvija atpaliek no kaimiņiem un citām valstīm. Tai ir tikai 66 MW sauszemes vēja enerģijas jaudas, un kopš 2012. gada tā nav uzbūvējusi nevienu jaunu vēja parku. Nesen tika prezentēts jauns 59 MW sauszemes vēja parka projekts “Tārgale”. Šis vēja parks teju dubultos Latvijas jaudu un savu darbību uzsāks līdz 2022. gada beigām.

Latvijas 66 MW šobrīd nodrošina 2% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Igaunijai ir 320 MW, kas nodrošina 9% no elektroenerģijas patēriņa, un Lietuvai 668 MW nodrošina 10%. Salīdzinot ar jūsu kaimiņiem, izaugsmei ir daudz iespēju. “WindEurope” paredz, ka Latvija līdz 2026. gadam izveidos 200 MW jaunus sauszemes vēja parku projektus. Un līdz 2030. gadam Latvijai vajadzētu būt vairāk nekā 430 MW sauszemes vēja parku jaudas.

Balstoties uz pasaules praksi, kāds, jūsuprāt, ir visefektīvākais vēja enerģijas ieguves veids – sauszemes vai atkrastes?

Abi ir nepieciešami vēja enerģijas apjomiem, kas vajadzīgi, lai panāktu neitrālu oglekļa emisiju. Līdz 2050. gadam Eiropas Savienība (ES) vēlas ievest 1000 GW sauszemes un 300 GW atkrastes vēja parku jaudas. Tātad lielākā daļa uzstādītās jaudas paliks sauszemē. Sauszemes vēja parku priekšrocība ir tā, ka enerģiju ražo tuvu patērētājiem un industriālajiem centriem. Tādējādi tiek ietaupītas tīkla savienojuma izmaksas. Vietējām kopienām arī ir iespējas gūt labumu no vēja ģeneratoriem, kas tiek būvēti netālu no viņu mājām.

Atkrastes vēja parkiem ir lielāki ģeneratori, kas ir jaudīgāki un spēj saražot vairāk elektroenerģijas. Tiem parasti ir arī augstāki jaudas koeficienti, tādēļ tie biežāk ražo ar lielāku jaudu. Tas nozīmē arī to, ka tiem parasti ir stabilāka elektroenerģijas ražošana. Atjaunojamā ūdeņraža ražošanai atkrastes vēja parki ir pat labāk piemēroti nekā sauszemes vēja parki.

Kādas ir jaunākās vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas, kas šobrīd tiek ieviestas visā pasaulē? Cik tālu no šo inovāciju ieviešanas ir Latvijas vēja enerģijas nozare?

Peldošās vēja elektrostacijas ir tehnoloģija, kas nākamajā desmitgadē kļūs plašāk izplatīta. Tās jau darbojas vairākos mazos vēja parkos visā Eiropā. Peldošie vēja ģeneratori var ražot elektroenerģiju tālāk atklātā jūrā un dziļākos ūdeņos nekā tradicionālie ģeneratori ar fiksētu pamatu. Piemēram, Francija patlaban rīko izsoli 250 MW peldošam vēja parkam, Lielbritānija vēlas līdz 2030. gadam uzbūvēt 5 GW peldošu vēju parku. Mēs uzskatām, ka Eiropā līdz 2030. gadam kopumā darbosies 11 GW peldošo vēja parku.

Arī digitalizācijai ir aizvien lielāka loma vēja parkos. Tā jau ir veicinājusi vēja parku darbības izmaksu samazināšanos, uzlabojusi to darbību, palielinājusi vēja parku ieņēmumus un enerģijas patērētāju ieguvumus. Galu galā tā palīdzēs integrēt vēja enerģiju mūsu enerģētikas sistēmā. Mēs iegūsim arī gudrākus ģeneratorus. Šeit runa ir par apgaismojumu, kura darbība balstīta uz radariem. Tie samazina gaismas raustīšanos naktīs, tādējādi pielāgojoties cilvēku vajadzībām, kas dzīvo netālu no vēja parka. Tāpat ir arī putnu noteikšanas sistēmas, kas palīdzēs samazināt vēja ģeneratoru ietekmi uz vidi.

Visas šīs tehnoloģijas ir pieejamas jau patlaban, un tās tiek izmantotas vēja parkos. Tagad ir jādomā par to izvēršanu un izmaksu samazināšanu. Pētniecība un inovācijas arī joprojām ir ļoti svarīgas visos iepriekš minētajos piemēros.

Kādas ir vēja enerģijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem atjaunojamās enerģijas veidiem?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis enerģētikas sistēmu. Eiropa īsteno jaunu enerģētikas politiku – mazinot atkarību no importētā fosilā kurināmā un paātrinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir jāizmanto tās apjomīgie vēja enerģijas resursi. Vēja enerģijas izaugsmes paātrināšana ir ļoti svarīga, lai panāktu energoapgādes drošību. Sauszemes vēja parki ir lēti un pielāgojami. Tas ir ātrākais veids, kā saražot lielu daudzumu papildu atjaunojamās enerģijas. Vēja enerģijas nozare rada arī 300 000 darbavietu visā Eiropā, katru gadu ES IKP nodrošinot 37 miljardus eiro. Un katrs Eiropā uzstādītais jaunais ģenerators vidēji rada 10 miljonus eiro saimnieciskajā darbībā. Vēja enerģija palīdzēs Eiropai kļūt mazāk atkarīgai no fosilā kurināmā importa un ļaus mums izmantot pašmāju tehnoloģijas, lai mēs kļūtu enerģētiski neatkarīgāki.

Kādus šķēršļus šobrīd redzat atkrastes un sauszemes vēja enerģijas ražošanas attīstībai gan pasaulē, gan Latvijā?

Atļauju izsniegšanas procedūras visā ES ir ilgas un apgrūtinošas. Eiropa neizsniedz pietiekami daudz atļauju jauniem vēja parkiem, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu pēc atjaunojamiem enerģijas avotiem. Turklāt tās netiek izsniegtas pietiekami ātri. Pat pirms pašreizējās krīzes 27 ES dalībvalstis veidoja tikai pusi no vēja parkiem, kas bija nepieciešami, lai sasniegtu klimata neitralitāti. Tāpēc atļauju izsniegšana ir jāvienkāršo un jāpaātrina. Ir arī svarīgi, lai valdības nodrošinātu pietiekami daudz vietu jauniem projektiem.

Pēc Covid-19 ir bijuši arī būtiski piegādes tīklu traucējumi. Un mēs novērojam izejmateriālu, elektrības un piegāžu cenu kāpumu. Tas viss rada spiedienu uz piegādes tīklu un ģeneratoru ražotājiem.

Kādu kopumā redzat elektroenerģijas ražošanas nozari pēc 10 gadiem gan pasaulē, gan Latvijā?

Eiropas Komisija vēlas, lai līdz 2030. gadam ES būtu 480 GW vēja parku. Lielākā daļa no tiem tiks būvēti sauszemē. Tikai 25% no enerģijas, ko mēs šodien patērējam Eiropā, ir elektroenerģija. Lielākā daļa no pārējās enerģijas nāk no fosilajiem kurināmajiem. Tas arī sāks mainīties, ja mēs elektrificēsim lielu daļu savas elektroenerģijas sistēmas. ES vēlas, lai līdz 2050. gadam elektrība veidotu 75% no mūsu enerģijas. 57% no tās tiks nodrošināta tiešā elektrifikācijā, 18% ar netiešo elektrifikāciju, piemēram, atjaunojamo ūdeņradi vai citām e-degvielām.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu