Kā izvairīties no “melnajiem caurumiem” atmiņā?

Speciālisti norāda, ka, veicot ikdienas rutīnas darbības, to paveikšanai mūsu prātam vairs nav jāpiepūlas un darbības veicam automātiski. Savukārt,

ja darām vairākas lietas vienlaicīgi, mūsu smadzenes pilnībā spēj pievērsties tikai vienai lietai, kas pieprasa pastiprinātu uzmanību.

Proti, ja kavējam darbu, slēdzam ciet mājas durvis, bet ar otru roku meklējam autobusu sarakstu un uztraucamies, vai paspēsim uz autobusu, smadzenes jau vairākkārt veikto darbību, šajā gadījumā – durvju aizslēgšanu – tikpat kā izdzēš no atmiņas, jo galvenokārt uzmanība tobrīd bija vērsta citā virzienā. Tomēr vēl bīstamākas ir situācijas, kad neuzmanības dēļ apdraudam sava mājokļa drošību.

Smadzeņu treniņu centra RigaBrain ergoterapeits Pēteris Urtāns skaidro, kā ar pašu neuzmanību varam apdraudēt savu mājokli un

kādēļ mums ir tieksme vainot kādu citu vai paranormālus spēkus pie pašu nevērībām.

“Ikvienas rīcības pamatā ir nodoms, tomēr nereti mūsu prāts spēj nodomu interpretēt kā jau paveiktu darbību. Proti, ja mēs nodomājam, ka tagad mēs aizvērsim logus, bet faktiski šo darbību neveicam, mūsu prātā šis nodoms spēj iesakņoties kā jau paveikta darbība. It īpaši, ja pēc nodoma ir bijis kāds cits kairinātājs, piemēram, kāds mūs pasauc vai atbildam uz telefona zvanu. Tā rezultātā, atstājot māju, esam pārliecināti, ka logus esam aizvēruši, bet, atgriežoties mājās un ieraugot atvērtu logu, mēs drīzāk sliecamies vainot tuviniekus, garnadžus un pat paranormālus spēkus,“ tā Pēteris Urtāns.

Visu atcerēties liedz arī neskaitāmās lietas un situācijas, kas vienlaicīgi notiek mūsu mājoklī. “Līdz ar pandēmijas sākumu

“multitāskings“ ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Kopš strādājam no mājām, arvien vairāk mēģinām apvienot darba pienākumus ar sadzīvisku ikdienas darbību veikšanu, tomēr tā nereti iekļūstam bīstamās situācijās. Mums pieejamie dati rāda, ka vairums negadījumu mājās notiek tieši cilvēku neuzmanības dēļ, cenšoties darīt vairākas lietas vienlaicīgi, īpaši tad, ja strādājam kamēr paralēli gatavojam ēst, pieskatām bērnus vai pošamies nākamajai tiešsaistes sapulcei," skaidro Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Četri atmiņas mehānismi, kas palīdzēs pasargāt savu mājokli no bīstamām situācijām

Nedari vairākas lietas vienlaicīgi! RigaBrain ergoterapeits atgādina, ka, darot vairākas lietas vienlaicīgi, mēs palielinām neuzmanības risku. Kad beidz ieveidot matus, izrauj taisnotāju un tikai tad pacel zvanošo telefonu vai skrien skatīt, ko kaķis apgāzis blakus istabā.

Pasaki skaļi to, ko nupat paveici! Skaļa darbību verbalizācija ir lielisks veids, kā sev atgādināt, ka esi ko paveicis. Tādēļ katru reizi skaļi sev pasaki – es aizslēdzu durvis, es aizvēru logu, es izrāvu gludekli. Ja rutīnas darbība no prāta būs “izdzisusi”, tad skaļā uzslava par paveikto darbu parūpēsies par tavu sirdsmieru visas dienas garumā.

Izveido secīgu darbību sarakstu! Speciālisti iesaka izveidot darbību sarakstu, kas ir jāveic, atstājot māju. Piemēram, viens saraksts kalpos gadījumiem, kad prom dodies uz īsu laika brīdi, savukārt otrais – kad plāno atgriezties vien pēc vairākām dienām. Sarakstu var iegaumēt un noskaitīt kā pantiņu. Tāpat to var ievadīt kādā no mobilajām aplikācijām vai izdrukāt un ielaminēt, lai ar flomāsteru vari izsvītrot izdarīto darbību. Šis ieteikums ir īpaši noderīgs, kad ir samazinātas koncentrēšanās spējas. Piemēram, no rīta ir grūtāk pieslēgties dienas darbiem vai vakarā esi pārāk saguris, lai koncentrētos.

Nosvini paveikto ar "deju soli"! Lai gan kaimiņiem varētu šķist savādi 3 palēcieni pēc durvju aizslēgšanas, kad dodies uz darbu, tomēr, iespējams, tieši šie 3 palēcieni, pietupiens vai paša izdomātais īpašais deju solis ļaus izvairīties no nepatīkamā jautājuma, kas joņos caur galvu visas dienas garumā: "Vai es ...?" Ja neatcerēsies, vai tiešām aizslēdzi durvis, tad noteikti atcerēsies kaimiņa izbrīnīto skatienu, kad veici savu uzvaras deju.